“Dulls jau nezina, ka viņš ir dulls,” labsirdīgi nosmejas rāvenieks Edgars Zambergs, vedinot pie savas kartupeļu kolekcijas. Nu, nevarot no kolekcionēšanas un selekcionēšanas kaislības atteikties! Patlaban “Kalnarājos” kastēs snauž un stādāmo laiku gaida vairāki desmiti šķirņu.

“Kalnarāju” pagrabs atklāj, nebūt nav tā, ka Latvijā ir tikai “Vineta”, “Laura” un dažas citas tirgū populārākās šķirnes. Jau vairākus gadu desmitus E. Zambergs veido kartupeļu šķirņu kolekcijas un pēta to īpatnības. Lai arī spēka tagad mazāk, ar kolēģi rucavnieku Jāni Laugali brauc arī pie citiem selekcionāriem.

Astoņdesmito gadu beigās “Kalnarājos” audzētas pat 129 šķirnes. Pēc tam gan skaits samazināts uz 60 līdz 70. No kolekcijas šķirnēm katru pavasari zemē ierušina ap pussimta bumbuļu. Kādas 10 līdz 12 audzējot lielākā vairumā. Sēklu zemnieks izlasa jau rudenī.

“Katra šķirne ir vismaz trīs gadus jāaudzē, lai redzētu, vai kartupelis tevi ņems par pilnu,” selekcionārs aicina likt aiz auss. Tas esot viens neprognozējams dārzenis, visus faktorus, kas var ietekmēt tā formu un citus rādītājus, pat nevarot īsti nosaukt.

No agrajām tādas ir garšīgās un ražīgās “Marabell”, “Presto”, “Colleta”, īpaši gardi esot “Gundas” šķirnes bumbuļi. Bet labas arī “Bellarosa”, “Baccara”, “Finka”, “Annuška” un “Ewelina”. No vidēji agrajām – “Mandaga”, “Prelma” un “Solara”. Arī “Vinetai” un “Laurai” ne vainas.

Bet ar vēlajiem tupeņiem selekcionārs rosina nemaz neaizrauties – labāk, lai kartupeļi paspēj nobriest, līdz tos ķer lakstu puve.

Pieredze rāda, ka vislabākās šķirnes ir latviešu pašu un arī vācu selekcionāru veidotās. Ar holandietēm gan neesot lāgā – nenoturīgas pret slimībām.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 7.aprīļa numurā.

#kvards-20110407-06#

Egona Zīverta foto

“Es jau esmu ieinteresēts kartupeļu propagandēšanā,” Edgars Zambergs smejas.

“Kalnarājos” Dunalkas pagasta Rāvā ir iespēja uz kartupeli paraudzīties plašāk, nekā ierasts ar mizojamo nazi rokā. Šie ir mūsdienu kartupeļa savvaļas radinieki, saukti par “Pīrādziņiem”.