Nedēļu pirms Jāņiem agrie kāposti sariesuši cietas un sulīgas galviņas Nīcas pagasta zemnieku saimniecības “Kalmes” tīrumos. Saimnieki Solveiga un Vilnis Mačiņi apgalvo, ka tik savlaicīgi tas esot noticis, pateicoties agroplēvju segumam un sistemātiskai laistīšanai, bet šonedēļ stādījumus sasparojis arī lietus, kurš atspirdzinājis izkaltušo zemi. Pirmie konteineri ar audzējumu šonedēļ jau nogādāti vairumtirdzniecības bāzē Liepājā.

Paglāba tikai agroplēve

Dārzeņu kopēji pastāstīja, ka viņu saimniecības produkcijai pagaidām pieprasījuma netrūkst, kaut gan var vērot, ka, cenšoties taupīt naudiņu, pircēji mūsdienās vairs nepērk svaigumus tik lielos daudzumos, kā tas notika kādreiz. Un ne jau tāpēc, ka cilvēkiem tie negaršotu. Nē! Visa nelaime slēpjas faktā, ka ne katrs šodien var atļauties sevi un bērnus lutināt ar kraušķīgu kārumu.

Agrie kāposti, tāpat kā tas aptuveni pēc mēneša notikšot ar jaunajiem burkāniem un sarkanajām bietītēm, no zemnieku saimniecības “Kalmes” tagad nenonākot tirgū, bet gan veikalos. Tur saskaņā ar līgumu jānorāda preces izcelsme, lai iedzīvotāji var orientēties, kas viņiem tiek piedāvāts. “Kā lai mēs vēl citādāk pierādām savu audzējumu? Tagad jau visi mēdz rakstīt, ka produkcija ir vietējā, kaut gan patiesībā nereti tā tas nemaz nav,” sāji iesmējās Vilnis.

 Par dzīvi un lauksaimniekošanas apstākļiem ”Kalmju” īpašnieki pasaulei sūdzēties nemēdzot. Arī to, cik no darījumiem nopelna starpnieki, viņš nerēķinot. Viņu interesējot tikai iepirkuma cena, kas pagaidām vēl liekoties normāla.

Nemaz nerunājot par citām problēmām, Lejaskurzemes dārzeņu kopējiem nemitīgi jārēķinās ar klimata kaprīzēm. Arī šis pavasaris bijis auksts, naktīs bieži laukus piemeklējušas salnas. Pāris reizes tās bijušas tik spēcīgas, ka temperatūra augsnes virskārtā noslīdējusi zem mīnus četriem grādiem. Tas nozīmē, ka agros stādījumus paglābis tikai gaisīgais segums. Taču varējis notikt arī tā, ka viss stādījums aiziet postā. Arī šādi bēdīgi gadījumi esot piedzīvoti. Tomēr, tiklīdz diennakts vidējā temperatūra kļuvusi augstāka, kāposti saņēmušies un apsteiguši pat tos, kas bijuši iestādīti pāris nedēļu ātrāk.

Risku cenšas sadalīt

“Es rēķinos ar varbūtējām neveiksmēm, tādēļ, lai tas nebūtu tik iznīcinoši, risku cenšos sadalīt, stādot dažādus dārzeņus un atšķirīgā laikā,” sacīja zemnieks. Secīgi apstādīti lauki atļaujot arī ražu ievākt pakāpeniski, kas esot ļoti svarīgi, pildot ar tirgotājiem noslēgtās saistības. Vilnis pastāstīja, ka vasaras mēnešos un arī rudenī līdz pat oktobrim produkcija uz veikaliem ceļojot tieši no “Kalmju” laukiem. Kārtīgās noliktavas, kuras esot viņa rīcībā, tiekot izmantotas tikai dārzeņu uzglabāšanai ziemā. Bet agrie kāposti un ziedkāposti tās vispār nesasniedzot.

Mačiņu pāris pastāstīja, ka to novākšanā, tāpat kā ravēšanā, tehniku nepielieto. “No nezālēm atbrīvoties mums palīdz kaplazāns,” zemnieks pajokoja, pastāstot, ka šajā nogurdinošajā darbā, pēc kura pat Eiropas futbola čempionāta spēles līdz galam noskatīties neizdodoties, iesaista gan visu ģimeni, gan talciniekus, jo kopējās stādījumu platības esot lielas. Arī kāpostu un ziedkāpostu novākšana esot visas ģimenes uzdevums, jo tiekot paveikta ar rokām izlases veidā, bruņojoties ar gariem dunčiem. Šis audzējums esot tik sulīgs un trausls, ka, mehānismus pielietojot, prece tiktu neglābjami sabojāta. “Bet pie katra kāposta, lai to apčamdītu, nemaz nav jānoliecas,” skaidroja Vilnis. “Kura galviņa ir nobriedusi, to nodod baltais krāsojums.”

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Solveiga un Vilnis Mačiņi, gluži kā uz cūku kaušanu ejot, bruņojušies gariem tuteņiem – viņi jau sākuši agro kāpostu novākšanu.