Lai rosinātu lauksaimniekus izmantot apdrošināšanas pakalpojumu, valdība atbalstījusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotās izmaiņas noteikumos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai.

Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta Valsts atbalsta plānošanas nodaļas vecākais eksperts Ritvars Zapereckis skaidro, ka lauksaimnieki, kuri apdrošina savus sējumus un lauksaimniecības dzīvniekus, var saņemt atbalstu par iegādātajām apdrošināšanas polisēm. Taču ir noteikti arī vairāki ierobežojumi: “Viens no tiem – apdrošināšanas polisē ir jāparedz noteikts apdrošināšanas iemaksas dalījums. Līdz šim atbalstu varēja saņemt tikai par to apdrošināšanas prēmijas daļu, kas paredz zaudējumu segšanu, ja iet bojā vairāk nekā 30% no produkcijas vērtības. Savukārt apdrošināšanas prēmijas vērtība par zaudējumu daļu līdz 30% no produkcijas vērtības nebija attiecināma atbalsta saņemšanai un tā lauksaimniekam bija pilnībā jāsedz no saviem līdzekļiem.” Nupat spēkā stājušās izmaiņas nosaka, ka palielināsies uz atbalstu attiecināmā apdrošināšanas prēmijas daļa, kā arī maksimālā atbalsta intensitāte – minimālo zaudējumu vērtība ir samazināta līdz 20%, bet maksimālā atbalsta intensitāte palielināta līdz 70% no apdrošināšanas polises iegādes izmaksām.

Lai arī lēmums par apdrošināšanas pakalpojuma izmantošanu ir katra lauksaimnieka ziņā, jāatceras, ka apdrošināšana ir viens no variantiem, kā ar nelielām summām var pasargāt ievērojami lielākas vērtības. “Jāņem vērā, ka valsts budžeta līdzekļi ir ierobežoti un ZM nevarēs kompensēt zaudējumus. Turklāt par sējumu un dzīvnieku apdrošināšanu tiek maksāts atbalsts. Tāpat norādām, ka par apdrošināšanas polisēm nevienas citas nozares uzņēmēji atbalstu nesaņem,” piebilst R. Zapereckis.

Ministrijā pieejamā informācija rāda, ka lauksaimnieki apdrošina ēkas, tehniku, sējumus un dzīvniekus. Atbalstu gan var saņemt tikai par sējumu un dzīvnieku apdrošināšanas polisēm. Apdrošinot sējumus, paredzēta kompensācija par krusas, spēcīgu lietusgāžu un vētras radītiem zaudējumiem, ziemāju sliktu pārziemošanu. Apdrošinot dzīvniekus, tiek ņemtas vērā dzīvnieku slimības, traumatisms, dzemdību risks, trešo personu ļaunprātīga rīcība, zādzības, ugunsgrēki u.c. faktori. ZM rīcībā nav informācijas, par kādiem zaudējumiem visvairāk tiek izmaksātas kompensācijas, tā zināma apdrošinātājiem.

AS “Baltijas Apdrošināšanas nams” Liepājas nodaļas projektu vadītājs Uldis Inge uzskata, ka apdrošināšana lauksaimniekiem ir būtiska: “Ir ļoti daudz saimniecību, kurās ir lieli ganāmpulki. Tas nozīmē, ka nereti arī kritušo lopu skaits ir ļoti liels, līdz ar to apdrošināšana saimniekus pasargā no lieliem zaudējumiem. Zemnieki apdrošina arī tehniku – tā ir vērtīga, turklāt pēdējo gadu laikā Kurzemes reģionā pieaudzis tehnikas zādzību skaits. Šajos divos apdrošināšanas veidos Baltijas Apdrošināšanas namam ir vislielākās izmaksas attiecībā uz lauksaimniekiem.” Projektu vadītājs, tiekoties ar zemniekiem, secinājis, ka daudzās saimniecībās nemaz nezina par Lauku atbalsta dienesta piedāvātajām atbalsta iespējām. “Mūsu, apdrošinātāju, pienākums ir viņus informēt par to. Ceru, ka atbalsta palielināšana lauksaimniekiem radīs lielāku vēlmi izmantot apdrošināšanas pakalpojumu, jo kāpēc gan to nedarīt, ja lielākā polises prēmijas daļa tiek nosegta.”