Rucavas novada Papē Ornitoloģisko
pētījumu centrā turpmākos piecus gadus rudens migrācijas sezonā darbosies
pasaulē pirmais speciāli sikspārņu ķeršanai izveidotais lielizmēra murds, kas
ļaus gredzenot ievērojamu skaitu šo lidojošo zīdītāju un tādējādi iegūt
vērtīgas ziņas par to migrācijas ceļiem un ziemotnēm, portālam atklāj Latvjas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas vadošais pētnieks Oskars Keišs.

Murds šodien,
19.augustā, Papē tika svinīgi atklāts, piedaloties projektā iesaistītajiem Latvijas
un Vācijas zinātniekiem, kā arī citiem ārvalstu partneriem.

Caur Latviju migrējošo sikspārņu
izpēte tuvākajos gados sniegs atbildes uz daudziem līdz šim neatbildētiem
jautājumiem par šo zīdītāju fizioloģiju un migrāciju, pārliecināts Latvijas
Lauksaimniecības universitātes (LLU) asociētais profesors, pieredzējušais
sikspārņu pētnieks Gunārs Pētersons.

Murds izveidots, Latvijas
Universitātes (LU) Bioloģijas institūtam sadarbojoties ar Berlīnes Leibnica
institūtu dzīvnieku pētījumiem nebrīvē un savvaļā (Leibniz-Institut für Zoo- und Wildtierforschung). Projektu
pilnībā financē Vācijas puse. Turpmākajos
piecos gados šo murdu izmantos zinātnieki no LU Bioloģijas fakultātes, Berlīnes
Leibnica institūta, kā arī LLU Veterinārmedicīnas fakultātes.

Pētniekus interesē virkne līdz
šim neskaidru jautājumu. Piemēram – vai migrācijas laikā sikspārņi, līdzīgi kā
putni, enerģiju smeļas tauku rezervēs, vai arī intensīvi barojas pārlidojumu
laikā, medījot kukaiņus? Vai migrācijas laikā sikspārņa fizioloģiskais stāvoklis,
piemēram, imūnsistēma, atšķiras no tā, kāds tas ir vasarā?

Pateicoties putnu gredzenošanai,
ornitologi salīdzinoši daudz zina par putnu migrāciju, bet sikspārņu izpēte
visā pasaulē vēl ir “bērna autiņos”. Tas tādēļ, ka pasaulē ir maz vietu, kur
sikspārņus pietiekamā skaitā var noķert apgredzenošanai migrācijas lidojuma
laikā. Pape ir apzināta un mērķtiecīga izvēle murda izvietošanai, jo ir viena
no piemērotākajām vietām Eiropā, kur migrējošus sikspārņus iespējams ķert
masveidā.

Pape ir unikāla, jo šeit vērojams
tā dēvētais “pudeles kakla” efekts, kad dienvidrietumu virzienā migrējošo putnu
un sikspārņu straume koncentrējas šaurā sauszemes joslā starp Baltijas jūru un
Papes ezeru. Kur iespējams, sikspārņi cenšas lidot meža tuvumā, tādēļ jaunais
murds uzbūvēts tieši virs priežu jaunaudzes jūras krastā.

Ziņojumi tiek saņemti par vidēji
vienu no 250 gredzenotajiem sikspārņiem, tādēļ būtiski apgredzenot pēc iespējas
vairāk īpatņu. Jaunajā murdā, kas sasniedz 15 metru augstumu, vienā naktī būs
iespējams noķert līdz pat 1000 migrējošo zīdītaju.

Informācija par sikspārņu
migrācijas ceļiem pētniekiem ir ļoti būtiska, jo var palīdzēt sikspārņu
aizsardzībai. Pasaulē aizvien pieaug vēja elektrostaciju skaits, bet vēja
turbīnas ir viens no migrējošo sikspārņu būtiskākajiem bojāejas iemesliem.
Zinātnieki lēš, ka vien Vācijā vēja ģeneratori gadā laupa dzīvību vidēji 300 000
sikspārņiem sezonā, ja vien migrācijas laikā rudenī šīs ierīces netiek
izslēgtas.

Sikspārņu gredzenošana joprojām
ir vienīgā metode, kas ļauj izsekot sikspārņu migrācijas pārlidojumiem. Ja
putnus iespējams aprīkot ar satelītraidītājiem, tad sikspārņiem to nelielā
svara dēļ šī metode pagaidām nav piemērota, skaidro G.Pētersons.

Traucējums, ko sikspārņiem un
putniem nodara gredzenošana, ir nenozīmīgs pret zināšanām, ko pētnieki iegūst,
lai pilnveidotu sugu aizsardzību.

“Mazajā” putnu ķeršanai
paredzētajā murdā, kas Papē darbojas kopš 1992.gada, visas migrācijas sezonas
laikā patlaban var noķert ne vairāk par 600 īpatņiem. Tādēļ līdz šim ir iegūtas
apmierinošas ziņas vien par vienas Latvijas sugas – Natūza sikspārņa migrācijas
ceļiem un ziemotnēm, bet jaunais murds ļaus pietiekamā skaitā noķert un
apgredzenot arī citas Latvijas migrējošās sugas – rūsgano vakarsikspārni, kā
arī mazo vakarsikspārni, divkrāsaino sikspārni, pigmejsikspārni un
pundursikspārni.

Latvijā gredzenoti sikspārņi jau
iepriekš ļāvuši iegūt unikālu informāciju par mūsu sikspārņu dzīvi. Joprojām
pasaules līmenī nepārspēts ir sikspārņa tāllidojuma rekords – Papē gredzenots
īpatnis atrasts Francijas dienvidos 1905 kilometru attālumā, liekot
zinātniekiem pārskatīt iepriekšējos priekšstatus par pārlidojumos veiktajiem
attālumiem un konkrētās sugas ziemošanas vietām.

Latvijā gredzenoti Natūza
sikspārņi ļāvuši pierādīt šīs sugas ziemošanu plašā areālā no Beniluksa līdz
Ziemeļitālijai, Šveices dienvidiem un Francijas rietumiem. Tāpat noskaidrots,
ka migrējoši īpatņi diennaktī veic apmēram 50 kilometru garus pārlidojumus.

Kopš 1985.gada Papē noķerti
vairāk nekā 16000 sikspārņu no visām Latvijā sastopamajām sugām, taču līdz ar
jaunā murda uzstādīšanu šis skaits būtiski pieaugs.

Sikspārņi ir vienīgie zīdītāji,
kuri spējīgi lidot. Pie sikspārņu kārtas pieder vairāk nekā 1100 sikspārņu sugu.
Latvijā sastopami 16 sugu sikspārņi, puse no tām ir migrējošas. Visas Latvijā
un Eiropā sastopamās sugas ir aizsargājamas.

Visi Latvijas sikspārņi ir izmēros nelieli vai sīki
dzīvnieki, lielākais – rūsganais vakarsikspārnis – sasniedz tikai prāvas peles
izmērus. Visi Latvijas sikspārņi ir naktī aktīvi dzīvnieki, kuri pārtiek no
kukaiņiem. Tie jūtīgi reaģē uz pārmaiņām apkārtējā vidē, kas izraisa barības
bāzes – kukaiņu – samazināšanos vai palielināšanos.

39Skatīt galeriju