”Kādas vidēji trīs līdz četras reizes gadā sanāk pašam atrast. Esmu runājis ar kaimiņiem, tostarp lietuviešiem, kuri arī atrod vēstules,” teic I. Roga, spriezdams, ka Pape dabas un ģeogrāfiskā stāvokļa ietekmē arvien vairāk kļūst par iedzīvotājiem neierastu izklaižu galamērķi.

”Bieži staigāju gar jūru, gan braucu ar riteni – man ir nepieciešamība atrasties dabā. Tad nu jūras krastā izdodas ieraudzīt izskalotus vēstījumus, īpaši pēc vētrām. Pēc pēdējās vētras vēl neko neesmu atradis. Bet kārtējo un pagaidām pēdējo vēstījumu pudelē atradu pagājušā gada decembra pirmajās dienās, kas sūtīts no Vācijas. Pudelei bija apsieta šleifīte – kad uzzināju, cik ilgi tā peldējusi pa jūru, nobrīnījos, ka lentīte tik ilgi noturējusies un nav norauta. Pie vēstules ar sūtītājas adresi klāt bija arī gliemežvāciņi,” norāda atradējs.

Vēstulē fiksēts vēstījuma tapšanas un izsūtīšanas datums – 2021. gada 15. oktobris.

”Ar sūtītāju neesmu sazinājies laika trūkuma dēļ, taču noteikti viņai būtu svarīgi nodot ziņu, ka vēstule ir saņemta. Neesmu to darījis arī sociālajos tīklos,” norāda atradējs. Sūtītāja ir Katrīna Veinholda (Kathrein Weinhold) no Berlīnes.

Viņa uzrunā vēstījuma saņēmēju un aicina ar viņu sazināties pa norādīto adresi. ”Kurzemes Vārds” jau mēģināja sūtītāju atrast sociālajā tīklā Facebook, taču personu ar tieši šādu vārdu neatrod.

”Ja kādam ir vēlme un izdodas uzmeklēt sūtītāju, tikai par to priecāšos un noteikti arī sūtītāja, jo, kad sūta šādus vēstījumus ar iespēju sazināties, cilvēks noteikti gaida kādu ziņu, jo ir interesanti, kas to atradis un cik ilgi vēstule peldējusi, līdz sasniegusi nezināmo galamērķi,” viņš turpina.

I. Roga pēc pieredzes jeb saviem atrastajiem vēstījumiem zina teikt, ka tos ievieto ne tikai pudelēs, bet arī šķīstošo vitamīnu pudelītēs –­ kapsulās. Reiz pie kāpas atradis tādu kapsulu, kurā bijusi iekšā vēstulīte poļu valodā un valūta – Polijas groši.

”Vairākus vēstījumus Papes jūrmalā atrod lietuviešu tūristi. Ja vien ir iespējams un vēstījums ūdens un saules ietekmē nav sabojājies, uzmeklē sūtītājus, arī paziņojot par atradumiem Lietuvas presē,” saka I. Roga.

Ir gadījumi, kad teksts nodzisis vai papīrs saules un stikla ietekmē izcepināts, sabirzis vai arī tam piekļuvis mitrums. Pie viņa glabājas pudelē izsūtīta mīlestības vēstule no kādas lietuvietes. Vēstule jūrā iemesta no Palangas mola.

”Interesanti jau ir arī ar pudeles ceļošanas stāsti – kur tā jūrā izmesta – vai no sauszemes vai kāda kuģa, kādi ir bijuši laikapstākļi, vēji un straumes, kas daudz nosaka, kādā virzienā pudele aizceļos un kur tā beigās nokļūs, un kas būs saņēmējs.

Tā ir tāda no seniem laikiem aizgūta jauna, labi aizmirsta izklaide, bet no pirātu, kuģotāju, ceļotāju laikiem aizgūta saziņas metode. Mūsdienās jau tas var kļūt par savdabīgu iepazīšanās veidu. Ja internetā vēl aptuveni redzam vai nojaušam, kas otrā galā, tad šeit ir nezināmais,” spriež papenieks.

”Un, protams, vēl visam klāt ir tas, ka šim cilvēkam tobrīd bijis ļoti svarīgs iemesls, kādēļ viņš kaut ko izlicis uz papīra un nosūtījis tieši ar jūras starpniecību. Šim piemīt kaut kas maģisks, jo zināms, ka no jūras cilvēks gūst spēku, varbūt tādējādi gūst nostiprinājumu savam rakstītajam. Tāpat, ja vēstījumu kādā zīmīgā brīdī ierok zemē,” prāto I. Roga.

Tā kā Papē vēstījumus atrod regulāri, iespējams, šis fakts uz šejieni vilinās braukt tūristus un interesentus, kas meklē neierastākas aktivitātes.

I. Roga teic, ka līdz šim Pape ar atrašanās vietu, saviem īpašajiem stāstiem un objektiem jau ilgus gadus ir iecienīta slēpņotāju jeb geokečinga pieturas vieta, kur noteiktās vietās ar koordinātēm ir paslēpts kāds pavediens jeb ģeoslēpnis. Atradējam tad jāatzīmējas tajā, un viņš var nākamajam atradējam atstāt kaut ko no sevis, tostarp lapiņu ar adresi vai kādas sīkas, paliekošas piemiņas lietas.