Liepājas reģiona novadu būvvalde ir lūgusi apturēt Dunalkas sporta halles ekspluatāciju, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena. Dunalkas sporta halles ekspluatācija ir apturēta līdz ekspertīzes slēdzienam, portālam apstiprina Liepājas reģiona novadu būvvaldes vadītājs Andris Vaivars. Viņš piebilst, ka “tur ir bišķi nesmuka lieta”. Pašvaldība, iesniedzot būvvaldei dokumentus, lai rekonstruētā ēka tiktu nodota ekspluatācijā, nav pievienojusi ekspertīzes slēdzienu. Tagad izrādās, ka tāds pēc pašvaldības pasūtījuma ir bijis. Problēmas konstatētas jumta konstrukcijā. “Nav atbilstoši skrūvju savienojumi,” atkāroti apskatot halli, pārliecinājies A. Vaivars. 

Tagad pašvaldībai nepieciešams pasūtīt atkārtotu ekspertīzi. Pēc tās būvniekam defektus vajadzēs novērst. Tikai tad būvvalde atļaus telpas atkal izmantot.

Dunalkas sporta halli vairāku gadu garumā rekonstruēja pilnsabiedrība “Building Partners”, kuras sastāvā ietilpst “Livland būve”. Būvniecības procesā starp pasūtītāju un izpildītāju radās domstarpības, objekta nodošanas termiņš tika pagarināts vairākkārt.

E.Urpena pavēsta, ka no 85 pašvaldību būvvaldēm informāciju Ekonomikas ministrijai līdz 10.decembra plkst.16 bija sniegušas 59 būvvaldes. Kopumā, ieskaitot gan būves, kurās notiek būvdarbi, rekonstrukcijas vai renovācijas darbi, gan arī līdz šim apzinātās pēdējos gados ekspluatācijā nodotās ēkas, pašvaldību būvvaldes veikušas pārbaudes 565 ēkās jeb 41 % (kopā līdz šim apzinātas 1378 ēkas).

Pilnīgs būvvalžu veiktais sabiedriski nozīmīgo ēku būvlaukumu apsekojums
būs gatavs līdz Ziemassvētkiem, sacīja Ekonomikas ministrijas (EM)
valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs. Spiridonovs skaidroja, ka
pilnīgs sabiedriski nozīmīgo ēku būvlaukumu apsekojums būs atkarīgs no
tā, cik ātri strādās būvvaldes. “Domāju, ka tas ir tuvāko divu nedēļu
jautājums. Kopējais uzdevums ir paspēt līdz Ziemassvētkiem,” teica EM
pārstāvis, informē ziņu aģentūra LETA.

Lielākoties pārbaužu laikā konstatēti tādi pārkāpumi kā neatbilstoša būvniecības dokumentācija, patvaļīga būvniecība, ugunsdrošības prasību neievērošana, kā arī nedrošuma pazīmes. Ekonomikas ministrija aicina pašvaldību būvvaldes nodrošināt, ka ēku īpašnieki veic visas nepieciešamās darbības, lai pārkāpumi tiktu novērsti un būvdarbi notiktu kvalitatīvi, bet pašas ēkas būtu drošas cilvēkiem.

Kopumā, balstoties uz 54 būvvalžu sniegtajiem datiem, valstī šobrīd tiek būvētas vai būvdarbi notiek 746 sabiedriskajās ēkās, no kurām pašvaldības ir apsekojušas 263 jeb 35 %. Lielākā daļa no šiem objektiem atrodas Rīgā – 560, un apsekojumi veikti 94 ēkās jeb 17 %. No ārpus Rīgas pilsētas apzinātajām 186 ēkām, kuras tiek būvētas vai kurās notiek būvdarbi, apsekotas ir 169 jeb 91 %.

Tāpat 54 Latvijas pašvaldību būvvaldes ir apzinājušas, ka pēdējo piecu gadu laikā vismaz 513 sabiedriski nozīmīgās ēkas nodotas ekspluatācijā; no tām ārkārtas pārbaudes jau veiktas 183 gadījumos. Jāuzsver, ka Rīgas būvvalde papildu apsekojusi 119 lielveikalus.

Kopumā līdz šim veikto pārbaužu laikā pašvaldību būvvaldes visā Latvijā konstatējušas neatbilstības 162 gadījumos (t.sk., 86 gadījumos Rīgā). Visbiežāk pārkāpumi saistīti ar būvniecības dokumentācijas nepilnībām, kas veido pusi no visiem neatbilstību gadījumiem (81 gadījumā).

Salīdzinoši liels ir arī pārkāpumu skaits, kur būvinspektoru sākotnējā apskatē secināts, ka ekspluatācijā nodotajos objektos varētu būt iespējamas nedrošuma pazīmes – kopumā 38 gadījumos, no tiem 31 gadījumā Rīgā. Šo ēku īpašniekiem kopā ar būvinspektoriem jāizvērtē riski un jānodrošina, ka ēkās ir droši atrasties cilvēkiem. Tāpat ēku, kurās konstatētas nedrošuma pazīmes, īpašniekiem jāveic ekspertīzes, lai pārliecinātos par ēku drošību un tiktu novērsti visi riski cilvēku dzīvībai, ja tādi tiek konstatēti. Ja ir kaut mazākās šaubas par cilvēku drošību, tad ēka īpašniekam būtu jāpieņem lēmums par ēkas slēgšanu līdz pārkāpumi tiek novērsti.

Vienlaikus E.Urpena uzsver, ka vairākas pašvaldību būvvaldes arī pieņēmušas lēmumu apturēt ēku ekspluatāciju līdz detalizētākai tehniskajai apsekošanai. Piemēram, Liepājas reģiona novadu būvvalde ir lūgusi apturēt Dunalkas sporta halles ekspluatāciju.

Trešais biežāk konstatētais pārkāpums ir patvaļīga būvniecība – 17 gadījumos, kas lielākoties saistīti ar dažādiem rekonstrukcijas darbiem un pārbūvēm.

Tāpat liels pārkāpumu skaits, kas attiecas tieši uz ekspluatācijā nodotajām ēkām, ir ugunsdrošības prasību pārkāpumi – 13 gadījumos (piemēram, aizkrāmētas evakuācijas izejas u.tml).

Kopumā saistībā ar patvaļīgu būvniecību un pārkāpumiem būvdarbu dokumentācijā būvdarbi ir apturēti 12 objektos, kā arī apturēta vēl četru objektu ekspluatācijā.

Izprotot darba apjomu un ierobežotos resursus, Ekonomikas ministrija aicina pašvaldību būvvaldes turpināt apsekot ēkas, kas šajās nedēļās vēl nav apsekotas, lai pārliecinātos par būvdarbu kvalitāti un ēku drošību. Ministrija sekos līdzi būvvalžu rīcībai saistībā ar konstatētajām nedrošuma pazīmēm un aicināsim sniegt informāciju par attiecīgo objektu stāvokli, kā arī veiktajām ekspertīzēm, lai pārliecinātos par sabiedriski nozīmīgo ēku drošību. Tāpat tuvākajā laikā informācija par riska ēkām tiks atspoguļota speciālā kartē, ko veidosim, balstoties arī uz saņemtajām iedzīvotāju sūdzībām.

Kā ziņots, 21.novembra vakarā Zolitūdes lielveikalā “Maxima”, iegrūstot jumtam, bojā gāja 54 cilvēki un vēl vairāki desmiti tika ievainoti. Traģēdija likusi pārvērtēt būvniecības uzraudzības normatīvos aktus un to ievērošanas kontroli, jo kā ēkas sagrūšanas galvenais iespējamais iemesls visbiežāk tiek minēti pārkāpumi būvniecības procesā.