No brauciena uz Lietuvu atgriezusies biedrības “Liepājas lauksaimnieku apvienība” valdes priekšsēdētāja Ārija Jerumane. Baltijas valstu lauksaimnieku seminārā Kauņā viņa ziņoja par to, kā vairākos mūsu valsts rajonos, arī Liepājas pusē, norit izmēģinājuma projekts, kura mērķis ir nodrošināt zemnieku saimniecības ar to vadītāju aizvietotājiem. Šī problēma esot vienlīdz aktuāla visā Baltijā.

No Liepājas rajona divi pretendenti

Ja pērnā gada sākumā rūpēs par lauku saimniecību aizvietotājiem Latvijai priekšā bija aizsteigušies igauņu kolēģi un mūsu pārstāvji brauca pieredzi smelties uz Tartu, tad tagad varam droši sacīt, ka arī mūsu valstī ir uzkrāta vērā ņemama pieredze, kas spēj ieinteresēt kaimiņzemju lauksaimniekus. Aizvietotāji lauku saimniecības vadību uzņemas saimnieka prombūtnes laikā. Viņi ir pašnodarbinātas personas, kam atalgojumu nodrošina saimniecības un daļēji valsts atvēlētais finansējums. Starp saimniecību, aizvietotāju un koordinatoru paredzēts noslēgt trīspusēju līgumu. Par aizvietotāja radītajiem zaudējumiem ir atbildīgs tikai viņš pats.

Paredzēts, ka aizvietotājiem jābūt speciālistiem ar profesionālu izglītību nozarē, kā arī spējīgiem patstāvīgi pieņemt lēmumus. Šo amata veicēju pienākumos pagaidām ietilpst darbība piena lopkopības saimniecībās – lopu barošana, slaukšana un novietnes uzturēšana kārtībā. Viņiem jāpārzina dzīvnieku labturības noteikumi un prasības vides saudzēšanai.

Lauku konsultāciju un izglītības centrā Jelgavas rajona “Ozolniekos” šomēnes beidzās aizvietotāju amata pretendentu apmācības kurss. Mūsu rajonu tur pārstāvēja divi cilvēki. Viņi apguva govju slaukšanas māku trīs dažāda mehanizācijas līmeņa novietnēs, jo ir liela atšķirība, vai govju slaukšanas procesā pielieto piena vadu, izmanto piena kannas, vai arī visas darbības notiek īpaši aprīkotā zālē. Liepājas rajonā, kā uzsvēra Ā.Jerumane, lielākoties slaukšana tiek veikta kannās. Tāpēc šim veidam pievērsta vislielākā uzmanība.

Vistuvākajā laikā potenciālajiem aizvietotājiem sāksies prakse. Liepājas rajonā tā risināsies Nīcas pagasta zemnieku saimniecībā “Birzmaļi”, kur saimnieko Dainis un Inga Skrodi, Priekules pagasta zemnieku saimniecībā “Ašmi” pie Aivara Ķera un Durbes novada “Jaunsanderos” pie Jāņa Jerumaņa. Praksei beidzoties, pretendenti saņems sertifikātu un varēs stāties darbā.

Galvenais – pārvarēt šaubu barjeru

Latgalē un Vidzemē apgūt aizvietotāja prasmi pieteikušies vairāk kandidātu nekā pie mums. Tomēr Ā.Jerumane domā, ka arī mūsu pusē interese par šo arodu kļūs lielāka, tiklīdz būs redzami pirmie darbošanās rezultāti. Tā tas noticis arī Igaunijā, kur aizvietotāji jau iemantojuši zemnieku saimniecību vadītāju uzticību.

Galvenais esot pārvarēt šaubu barjeru. Referente lieliski saprotot arī ganāmpulku īpašniekus, kas satraucas par piena kvalitāti. Paļauties uz nepazīstamu cilvēku nav viegli. Nozīmīgs būs arī valsts atbalsts, jo aizvietotāju atalgojumam ir jābūt tādam, lai tas ieinteresētu cilvēkus. Tātad ne mazākam par 300 latiem mēnesī.

Pirmais solis ir sperts, bet, kā uzsvēra biedrības “Liepājas lauksaimnieku apvienības” valdes vadītāja, projekts turpinās. Tagad tajā aicināšot iesaistīties mehanizatorus, jo arī šajā jomā zemnieku saimniecībās ir izjūtams darbinieku trūkums. Mehanizatoru apmācības programmā 48 stundas paredzēts veltīt profesionālo iemaņu noslīpēšanai, bet 24 stundas pretendenti apgūs saskarsmes psiholoģiju, ētikas mācību, darba tiesisko attiecību jautājumus.

Pavisam Latvijā ir četri lauku saimnieku aizvietotāju koordinēšanas biroji. Tie atrodas Jelgavā, Tukumā, Preiļos un Valmierā.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”