Novados jau sāk gatavot nākamā gada budžetu, taču joprojām daudzviet nav skaidrības, vai Liepājas rajona Izglītības pārvaldes pakalpojumu pirkšana jāiekļauj izdevumu ailītē. Tikmēr citur jau nolemts algot savus izglītības speciālistus.

Konkrētu summu nevar nosaukt

Tiekoties ar astoņu Liepājai tuvāko novadu vadītājiem, Liepājas rajona Izglītības pārvaldes vadītājs Zigmunds Cinkus informēja, ka par pakalpojumu varētu prasīt maksu – lats par bērnu, ņemot vērā skolēnu skaitu, telpu nomas maksu un transporta izdevumus.

“Nekur nav teikts, ka tā arī būs. Tas tika minēts, lai varētu apjaust, par ko ir runa,” “Kurzemes Vārdam” skaidro Z. Cinkus. Jo daudz kas būšot atkarīgs no tā, cik daudz no bijušā Liepājas rajona teritorijā esošajiem novadiem Izglītības pārvaldes sniegtos pakalpojumus gribēs pirkt.

Pāvilostas un Grobiņas novadā uzskata, ka Izglītības pārvalde ir nepieciešama institūcija. Pārējos novados viedoklis atšķiras.

Pedagogiem vajadzīgs kāds, kas koordinētu metodisko darbu, ir daudz dokumentu, kas jāsūta uz pārvaldi, jo pašiem nav cilvēka, kas veiktu sekretāra darbu izglītības jomā, stāsta Pāvilostas Novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons. Tāpat informāciju no Izglītības un zinātnes ministrijas novada pedagogi saņemot ar Izglītības pārvaldes starpniecību.

Algos savu speciālistu

Aizputes novadā par šo jautājumu konkrēti vēl neesot lemts, lai gan skaidrs, ka nākamgad izveidos jaunu štata vietu. Pēdējā domes sēdē nolemts ar puslikmi nodarbināt cilvēku, kas koordinētu izglītības lietas novadā. Pašlaik to dara deputāts, Izglītības un sporta komitejas priekšsēdētājs, Lažas Speciālās internātpamatskolas direktors Linards Tiļugs, taču viņš norādījis, ka visu vairs nevarot paspēt. “Nav izdiskutēts, ko Izglītības pārvalde piedāvā veikt, cik konkrēti prasa, bet decembrī tam jau jābūt skaidram,” uzskata pašvaldības vadītājs Aivars Šilis.

Izglītības speciālists no nākamā gada tiks algots arī Priekules novadā, pagājušonedēļ nolēma deputāti. “Tas ir lētāk,” galveno argumentu min Novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska. Paredzēts, ka speciālistam darba kabinets atradīsies kādā skolā, viņš izmantos tur jau esošos resursus, piemēram, datoru. “Šāds cilvēks ir noteikti vajadzīgs, jo tagad izglītības darba koordinēšana notiek saraustīti,” saka V. Jablonska, uzsverot, ka par Izglītības pārvaldes darbiniekiem var teikt tikai labus vārdus. Taču šis pusgads parādījis, ka būtu labāk, ja speciālists ikdienā strādātu uz vietas novadā, būtu vieglāk sasniedzams.

Aivars Priedols šaubās

“Ja ar vienu cilvēku var iztikt, braukšu uz Priekuli mācīties,” ironiski saka Grobiņas Novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols. Pēc viņa domām, ar dažiem cilvēkiem pietiktu visam bijušajam rajonam. “Kopā taču iznāk lētāk,” A. Priedols norāda, piebilstot, ka par piedāvāto cenu zina: “Vienmēr jau var kaulēties.”

Izglītības pārvaldes vadītājs Z. Cinkus ir Grobiņas Novada domes deputāts.

Arī Rucavas novadā vēl nav īstas skaidrības šajā jautājumā. Tā varētu rasties decembra sākumā, kad notiks Izglītības komitejas sēde. Taču domes priekšsēdētāja vietniece Līga Stendze, aptaujājot izglītības darbiniekus, ir noskaidrojusi, ka vairums atbalsta ideju par sava speciālista algošanu, kas varētu būt lētāk.

Plašāk par situāciju lasiet šodienas laikrakstā “Kurzemes Vārds”.

Rucavas novadā, kur darbojas divas skolas – gan Rucavā, gan arī Sikšņos –, pagaidām domā, ka pašu izglītības speciālistu algot būtu lētāk, nekā šos pakalpojumus pirkt.