Aizputē mītošās mākslas grupas “Serde” kārtējā tradīciju burtnīca pagājušonedēļ atvērta arī Helsinkos. Tās autori pērn pētīja ārstniecības augu vākšanas tradīcijas un tagad plāno ķerties pie ogošanas paradumiem.

Starptautiskajā grāmatnīcā “Arkadia” Helsinkos 8. martā burtnīcas atvēršanā klāt bija arī starpnozaru mākslas grupas izpilddirektore Signe Pucena. “Idejas aizsākums bija no somu partneriem un draugiem,” S. Pucena stāsta, ka iniciatīva nākusi no somu kultūras aktīvista Endrjū Grifa Patersona un tāpēc arī šāds pasākums tur rīkots. Jau pērn “Serde” botāniskajā dārzā Helsinkos rādījusi, kā pagatavot tinktūru.

Iepriekš tradīciju burtnīca atklāta arī Vācijā. Par ekspedīciju tās dalībnieki stāstījuši arī Amsterdamā. Jau rakstījām, ka izdevums divās valodās “Vācēju kultūra Viduskurzemē/ Foraging in Central Kurzeme” tapis pērn pēc starptautiskas ekspedīcijas Kurzemē – Aizputes un Alsungas pusē. Tajā apzinātas ārstniecības augu vākšanas un izmantošanas tradīcijas.

Helsinku grāmatnīcā bija sanākusi internacionāla publika – ne tikai somi, bet arī holandieši, beļģi, poļi, vācieši. Saruna ar S. Pucenu un E. G. Patersonu ilgusi apmēram divas stundas. Lielākā interese bijusi par gluži praktiskām lietām: kā uzrunāt un atvērt atklātībai teicēju, kā dabūt no viņa informāciju. Rietumeiropiešiem daudz kas par tradīciju pārmantošanu jau aizmirsies.

“”Serde” ir unikālā pozīcijā,” māksliniece saka, “jo nav daudz tādu organizāciju, kas ne tikai pēta tradīcijas, bet veido kopsakarības ar mākslu. Patīkami saņemt tādu novērtējumu no starptautiskiem partneriem.”

Tagad “Serde” iecerējusi jau nākamo starptautisko projektu, tas būs veltīts ogošanai Ziemeļeiropā. Tā varētu būt ekspedīcija vai arī kā citādi organizēts pētījums. “Pētīsim, kā mainās tradīcijas Baltijā un Skandināvijā. Piemēram, Skandināvijā ogotāji tagad vairs nav paši skandināvi, bet gan taizemieši,” S. Pucena iezīmē vienu pētījuma virzienu. Un šāda tradīciju maiņa nes sev līdzi arī dažādas ekonomiskas un sociālas lietas, piemēram, problēmas ar darba tiesībām, imigrantu jautājumu, viņa papildina.

Bet šoziem, kā vēsta serde.lv, mākslinieku grupa īstenoja lauka pētījumus Latgalē, dokumentējot cūku bēres Riebiņu novadā. Ekspedīcijas laikā cūku bēres uzņemtas video, ierakstītas vairākas intervijas ar pieredzējušiem cūku kāvējiem un saimniecēm, izzinātas dažādas receptes un paņēmieni cūkgaļas ēdienu sagatavošanā. Arī šī tradīcija ir unikāla Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sastāvdaļa.

Uzziņai
– Tradīciju burtnīca iegādājama Aizputē – “Serdē” un “Mētras mājā”, kā arī Liepājas reģiona Tūrisma informācijas birojā.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”