Valdība ir apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotās izmaiņas noteikumos par valsts atbalstu lauksaimniecībai, pārdalot starp valsts atbalsta programmām neizmantotos finanšu līdzekļus 39 500 eiro. Izmaiņas skars pārsvarā lauksaimniekus, kas nodarbojas ar liellopu gaļas ražošanu un pārtikas pārstrādi.

ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta direktora vietniece Biruta Ingiļāvičute skaidro, ka finansējuma pārpalikums ir par 2017. gadā noslēgtajiem līgumiem: “Tā saucamie pārejas maksājumi, pamatā atbalsts ciltsdarbam un biškopības nozarei.”

Tiesību akta projekta ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) teikts, ka pēc Lauku atbalsta dienesta sniegtās informācijas līdz 2018. gada 13. septembrim atbalsta pasākumā “2017. gadā uzsākto atbalsta pasākumu izpildes finansējums” ir neizmantoti finanšu līdzekļi 34 658 eiro apmērā – lielākoties tādēļ, ka 2017. gada 4. ceturksnī lopkopības nozarēs samazinājies kopējais atbalsttiesīgo dzīvnieku skaits pārraudzības ganāmpulkos. Atbalsta pasākumā biškopības nozares attīstībai palikuši neizmantoti 4842 eiro.

Savukārt citos pasākumos ir nepieciešams finansējuma palielinājums. Tādēļ gaļas liellopu šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijām būs iespēja jau šogad saņemt finansējumu 19 248 eiro apmērā par 3. un 4. ceturksnī ciltsgrāmatā uzņemtiem dzīvniekiem. Ir palielināts arī finansējums 20 252 eiro apmērā tirgus veicināšanas pasākumiem.

B. Ingiļāvičute uzsver, ka šie grozījumi neparedz pieteikšanos, jo finansējums ir pārdalīts pasākumiem, par kuriem jau gada sākumā Lauku atbalsta dienestā ir iesniegti iesniegumi un kuros izveidojies finansējuma trūkums: “Valsts atbalsta mērķi ir noteikti jau gada sākumā, un arī atbilstošie pretendenti ir pieteikušies Lauku atbalsta dienestā gada sākumā. Nav noteikti jauni atbalsta pasākumi un iesniegumu iesniegšanas termiņi.”

Zemkopības ministrijā norāda, ka finansējuma pārdale ir ierasta lieta ik gadu. “Lauku atbalsta dienests administrē piešķirto finansējumu un paziņo ministrijai, kuros atbalsta veidos ir liela aktivitāte un veidojas finansējuma trūkums un kuros finansējums paliek neapgūts,” piebilst B. Ingiļāvičute.