Pēc tam, kad saskaņā ar Zemkopības ministrijas pasūtījumu bija paveikts un publiskots pētījums par mūsu valstī ražotās pārtikas kvalitāti, Igaunijas un Krievijas interneta portālos un radio parādījusies informācija, ka Latvijas produkti esot kaitīgi veselībai, esot atklāts, ka tie neatbilst noteiktajiem kritērijiem. Ražotāji uzskata: izplatītajiem paziņojumiem nav nekāda pamata un tie tiek tiražēti, lai gremdētu vietējo tirgu.

Ražotāji ir centīgi pastrādājuši

“Kaut gan Dienvidkurzemes pārtikas ražotājus gan zemnieku saimniecībās, kurās ražo pienu, gaļu, olas un dārzeņus, gan produkcijas pārstrādes uzņēmumos regulāri pakļaujam dažāda veida pārbaudēm, mums nav izdevies konstatēt būtiskas atkāpes no normas,” atbildot uz redakcijas jautājumiem un apstiprinot vietējo ražotāju apgalvojumus, sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta Liepājas pārvaldes vadītāja Iveta Eglija. Viņa pastāstīja, ka produktu atbilstības kontrole notiek saskaņā ar vairākām programmām un regulāri.

I.Eglija atgādināja arī to, ka pagājušajā gadā Pārtikas un veterinārais dienests īstenojis ļoti plašu piena pārbaudes akciju, kas notikusi gan zemnieku saimniecībās, gan lauksaimnieciskās produkcijas pārstrādes uzņēmumos. Salīdzinot ar citiem mūsu valsts reģioniem, Dienvidkurzemē piena kvalitāte izrādījusies visaugstākā.

Baumu izplatītājiem ir netīri nolūki

Nemitīgi pilnveidojies arī piena pārstrādes uzņēmums SIA “Elpa”, kurā analizēts ne tikai dzeramais ūdens un piens, bet veikta arī skābā krējuma analīze. Tas bijis nepieciešams pēc tam, kad presē parādījās publikācijas, ka piena pārstrādātāji pievieno produktiem augu taukus, taču sastāva uzskaitījumā par to patērētājus neinformē. Kazdangas uzņēmumā gan tas neesot novērots. Tur krējums ir tīrs, tādēļ I.Eglija to varot ieteikt iedzīvotājiem lietošanai. “Arī citās jomās “Elpai” problēmu nav,” viņa teica. Un piebilda, ka līdzīgā veidā pārbaudīti zivju pārstrādes uzņēmumi un konditorejas.

Pārbaudes veiktas arī zemnieku saimniecībā “Nīckrasti” (tā ražo olas), lai noskaidrotu, vai produkcijā nav medikamentu atliekvielu. Izrādījies, ka viss ir pieļaujamo normu ietvaros. Iepriecinoši rezultāti esot arī citos pārtikas ražošanas uzņēmumos, arī SIA “Kurzemes bekons”.

Balstoties uz pārbaudēs iegūtajiem datiem, I.Eglija atzina, ka nav pamata saceltajai ažiotāžai par vietējā ražojuma produkcijas it kā apšaubāmo kvalitāti. Vismaz par Dienvidkurzemes reģionu viņa to varot secināt puslīdz droši. Tas rāda, ka baumu izplatītājiem bijuši nekrietni nolūki. Ir pamats domāt, ka tādējādi tie kārtējo reizi centušies izspiest no tirgus vietējās produkcijas ražotājus, kuriem jau tā ekonomisko apstākļu dēļ klājas ļoti smagi, lai tajā netraucēti varētu izvērsties importētāji.

Šī nebūt nav pirmā reize, kad vietējiem lauksaimniekiem jārēķinās ne tikai ar produkcijas importētāju konkurenci, bet arī ar atklāti negodīgiem paņēmieniem. Par gadu gaitā pieredzēto un to, kā viņi rīkojas, lai atvairītu svešinieku uzmācību, lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 17.februāra numurā Pētera Jaunzema publikācijā.

Pārvaldes vadītāja Iveta Eglija izvērtē kārtējās pārbaudes rezultātus.