Pašdarinātā no sašūtām dažādu krāsu pogām Latvija goda vietā arī ikdienā
Dunalkas bibliotēkā vairāk nekā desmit gadu pie sienas stāv ierāmēts rokdarbs – no sašūtām dažādu krāsu pogām tapusi Latvijas karte. Tas ir bibliotekāres un vietējās novadpētnieces Gitas Žīgures autordarbs, kurš ne tikai valstiski svarīgos datumos, bet arī ikdienā veicina dzīvesvietas un valsts patriotisma sajūtu iedzīvotājos.
Liene Kupiča
"Kurzemes Vārds"
Šogad pirms valsts dzimšanas dienas, atceļot bibliotēkas apmeklēšanas ierobežojumus, oriģinālā mākslinieciskā karte kā svētku akcents pastiprināti izraisa apbrīnu un sajūsmu.
Šogad valsts dzimšanas dienas svinības lielākoties notiek ar Latvijai raksturīgo apzīmējumu iekļaušanu apkārtnes, logu vai publisku telpu noformējumā un īsiem, ļoti personīgiem pārdomu brīžiem, aizdedzot svētku svecītes kādās simboliskās vietās. Taču ir vietas, kur ar Latviju saistītie simboli izveidoti jau sen.
G. Žīgure teic, ka rokdarbi viņai vienmēr bijuši tuvi. Rokdarbs, kurā ir vairāki simti pogu, tapis pa gariem un tumšiem rudens un ziemas vakariem.
G. Žīgure tolaik strādājusi gan Dunalkas pagasta, gan pamatskolas bibliotēkā, mācījusi arī vēsturi. ”Redzēju, ka citur auž audeklus ar Latviju, kolektīvi taisa citus rokdarbus. Bet es nebiju redzējusi karti, kas būtu izšūta no pogām. Aicināju gan skolēnus, gan iedzīvotājus iesaistīties šīs ieceres īstenošanā – pogas vai nu atnest, vai iešūt. Tā kā laikam nebiju pārāk uzstājīga, atsaucība bija salīdzinoši neliela,” stāsta G. Žīgure.
Pogas no saviem krājumiem atnesušas vairākas vietējās sievas. ”Pienāca 18. novembris, un iecere neīstenojās – nekas dižs no kartes nebija sanācis. Tad ķēros pie šūšanas pamatīgāk,” turpina G. Žīgure.
Lai arī jau pirms desmit gadiem Latvijā ļaudis jau gaidīja un gatavojās simtgadei, pogu karte nav tapusi ar tādu domu. ”Man bija vairāk laika, jo vīrs strādāja Vācijā, man vakari bija gari, vajadzēja laiku īsināt. Man bija daudz ideju, un biju ieņēmusi galvā, ka gribu darināt Latviju!”
Baltās pogas, simbolizējot viļņus, ir izšūtas pa Baltijas jūrai atvēlēto laukumu. ”Dunalka kartē ir iezīmēta ar sirsniņu, bet lielās pogas ir lielās pilsētas. Zilās pogas ir upes,” skaidro rokdarba autore. ”Pirktas ir tikai Gaujas un Latvijas karoga pogas,” viņa piebilst.
Pirmo reizi gatavā karte publikai bijusi aplūkojama maijā. ”Šķiet, ka toreiz tas bija uz muzeju nakts pasākumu. Taču, lai arī pēc tam glezna būtu aplūkojama ikdienā, noliku to bibliotēkā – ienākot pa durvīm, tā ir acu priekšā,” teic G. Žīgure. Cilvēki ik reizi priecājas, to ieraugot, kas zina par karti, uzreiz galvas un acis ir tās virzienā, novērojusi bibliotekāre.
Pārskatot rokdarbu idejas internetā, G. Žīgure novērojusi, ka Latvijā vēl daudzviet dažādās rokdarbu tehnikās tapušas valsts kartes, un tādam rokdarbam sajūtu līmenī ir īpaša vērtība, jo darināšana sniedz prieku un daudz labu domu izdomātas.