Sakas novada zemnieku saimniecības īpašniekiem ir izdevies uzvarēt cīņā par to, lai ceļš uz viņu mājām tiktu savests kārtībā. Pašvaldības vadītājs Uldis Kristapsons pastāstīja, ka šonedēļ tur ir uzvesta grants. Viņš arī atzina, ka novada ceļi kopumā ir ļoti sliktā stāvoklī.”Ja asfalta celiņš centrā ir sabrucis, jādomā, ka pāvilostnieki ir tik smagi kā mašīnas,” redzot, ka Pāvilostā tiek atjaunots gājēju celiņš no Celtnieku ielas līdz vidusskolai, sacīja lauksaimnieks Vilnis. “Mums ir tāds ceļš, kuru piecpadsmit gadus traktori muļļājuši, ne santīms nav ieguldīts.”

Jūtas vīlies kaimiņos

Ceļš, kas atzarojas no Sakas – Cīravas brauktuves, netiekot greiderēts, caurteka brūkot kopā, ziemā netiekot tīrīts sniegs. Varot izbraukt tikai no maija līdz septembrim. Kamēr nelīst lietus. Citā laikā pat neatliekamā medicīniskā palīdzība vajadzības gadījumā nevarot tikt pie slimnieka – reiz cilvēku bijis jāizved uz lielā ceļa ar ratiem. “Mūs laikam par sūnciemniekiem uzskata!” vīrietis bija sašutis. Vilnis vairākkārt runājis ar priekšsēdētāju, taču pēdējā laikā viņš no atbildēm esot izvairījies, mēdzis arī neatbildēt uz zvaniem vai vienkārši atslēgt mobilo tālruni.

Tad lauksaimnieks nolēma Sakas Novada domē iesniegt vēstuli ar jautājumiem un iedzīvotāju parakstiem. Taču vīlies. “Beigās iznāk, ka savus kaimiņus nemaz nepazīstu. Kad priekšniecībai jāiet pateikt kaut vienu vārdu, met plinti krūmos,” pārsteigts bija Vilnis. Tā nu vēstuli uzrakstījis un iesniedzis viens pats. Uzaicināts uz komisijas sēdi, kur solīts, ka ceļu salabos vēl šogad. Taču lauksaimniekam tam lielas ticības nebija. Viņš arī jutās vīlies, ka neviens no kaimiņiem pēc tam nav jautājis, kā sēdē gājis.

Pēc tam Vilnis cītīgi gaidīja rakstisku pašvaldības atbildi uz savu vēstuli. “Neviens neliekas ne zinis. Ne par ceļu, ne par to, ka atbilde jāsniedz, kaut pagājušas jau divas nedēļas,” vīrietis sacīja.

Paveikto vērtē neapmierinoši

“Vakar ceļš tika salabots. Un arī atbilde ir aizsūtīta,” ceturtdien apgalvoja U.Kristapsons. Viņš gan ir neizpratnē, kā šāds ceļš vispār var būt ieskaitīts pašvaldības pārziņā esošo sarakstā. “Par ceļu to pat nosaukt nevar! Meža ceļš, kas ved uz vienu māju ar diviem pastāvīgajiem iedzīvotājiem,” norādīja Sakas Novada domes priekšsēdētājs. Pārējie esot tādi vasarnieki, kas bezmaz reizi gadā atbraucot apraudzīt savu īpašumu. Intensitāte arī esot zema – aprēķināts, ka nedēļā pa to brauc labi ja trīs mašīnas. Tomēr iedzīvotāja lūgumu dome nolēmusi izpildīt. Nolīgts SIA “Sinren”, kas aizvedis granti. Rēķins par darbu izmaksām gan vēl neesot saņemts.

Arī Vilnis jau pa laboto ceļu braucis, un, jautāts, vai ir labāk, sacīja: “Ir citādāk. Granti iebēra bedrēs ar ūdeni. Domāju, ka drīz izšķīdīs.” Viņš precizēja priekšsēdētāja teikto – šis ceļš ved uz piecām saimniecībām, cilvēki tur dzīvo pastāvīgi, lai gan deklarēti tiešām esot tikai divi pensionāri. Bet par atbildi uz vēstuli Vilnis sacīja: “Uzdevu piecus konkrētus jautājumus. Atbildi saņēmu tikai uz vienu, par pārējo ir tikai pieminēts, vispārīgi aprakstīts.”

Baļķvedēji darbojas naktīs

U.Kristapsons atzina, ka arī kopējais ceļu stāvoklis bijušā Sakas pagasta teritorijā ir slikts. Vainīgi pie tā esot mežu izstrādātāji. “Padomju laikā būvētie ceļi taču nav domāti tādām nestspējām, kādas tagad ir mašīnām! Tajā laikā smagākās kravas varēja uzkraut kamazam,” sprieda U.Kristapsons.

Pašvaldība ierobežojumus liekot “bezmaz visu gadu”, bet tas neko nelīdzot. “Pāvilostā ieliņas ir pārskatāmas, bet Sakas teritorijā mežu ir daudz, grūti novaktēt,” neslēpa Novada domes priekšsēdētājs. Turklāt daudzi pamanoties baļķus izvest no meža pa naktīm, kad iespēja, ka pārkāpumu kāds konstatēs, ir daudz mazāka. To, vai ierobežojumi tiek ievēroti, uzrauga pašvaldības policists. Viens no pēdējiem viņa guvumiem bijis pulksten pusvienos naktī, kad kokus no meža izvedusi kāda Aizkraukles rajona firma.

Finansējumu brauktuvju uzturēšanai valsts un rajona Autoceļu fonds piešķir, ņemot vērā satiksmes intensitāti. Taču tā pa šiem ceļiem neesot tik liela, lai viegli varētu piesaistīt naudu.

U.Kristapsons piebilda, ka līdzīgas problēmas ir arī citām pašvaldībām, kas ir bagātas ar mežiem, piemēram, Lažas, Dunalkas un Vecpils pagastam.

Ilze Lanka,
“Kurzemes Vārds” 

Sakas – Cīravas grants ceļš bezmaz līdzinās šosejai. Taču no tā atzarojas mazāka brauktuve, pa kuru automašīnām līdz šim bija grūti izbraukt.