Otaņķes upes tīrīšanas darbus pašvaldībā vērtē pozitīvi. Pēc Nīcas Novada domes priekšsēdētāja Agra Petermaņa rīcībā esošās informācijas plūdu draudu iespējamībai jābūt maksimāli samazinātai vai pat vispār novērstai.

Jau rakstīts, ka melioratori par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem tīra Otaņķes upi Nīcas un Grobiņas novadā. Darbus veic valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”. Taču veids, kā tas tiek darīts, upei nodara vairāk posta nekā labuma, norādīja hidrobioloģe Loreta Urtāne. Par situāciju Otaņķes ietekā ezerā bija sašutis otaņķnieks Jānis Berķis. Upes posms tiek tīrīts, bet pie ietekas tā pilnībā aizaugusi, un tas pavasarī var radīt nopietnus plūdus.

“Meliorācijas sistēmas uztur “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”. Tāpēc arī notiek rekonstrukcija gar Jēčupītes krastiem un Otaņķē,” norāda A. Petermanis. Šos darbus tāpēc arī veic, lai plūdu iespējamību samazinātu vai novērstu pilnībā, viņš saka. Pēc priekšsēdētāja rīcībā esošās informācijas patlaban izveidotie aizsargdambji ir augstāki nekā iespējamais ūdens līmenis plūdu laikā. Plūdu draudi pastāvot vienmēr, taču darbu veicējiem būtu jarūpējas, lai situācija nekļūtu kritiska, uzskata priekšsēdētājs. 50. gados celtie aizsargvaļņi bijuši par zemu un radījuši nopietnākus plūdu draudus. “Šobrīd viņiem bija jāpasaka, ka plūdu draudu iespējamība ir minimāla.”

Pašvaldība esot priecīga, ka notiek rekonstrukcija, jo, ja upi neiztīra, var veidoties sablīvējumi, kuru dēļ ūdens ietu pāri krastiem. Tas, kāda varētu būt situācija pavasarī, esot atkarīgs arī no tā, kurās vietās upē krājas ledus. “Vai apdraud dzīvojamās mājas, vai lejtecē, kur ūdens aiziet pļavās, nekas nedraud,” saka priekšsēdētājs. Plūdu neesot bijis ne šajā, ne arī pagājušajā pavasarī.

Vai situāciju varētu ietekmēt Otaņķes upes galā izveidojies sanesums, kā norādīja J. Berķis? “No malas, emocionāli skatoties, šķiet, ka tur ir pasaules gals, bet speciālisti, vēsu prātu izvērtējot domu, skaidri izskaidro situāciju,” atbild A. Petermanis.

Dana France,
“Kurzemes Vārds”