Pāvilostā pagājušajā nedēļā sākti ostas ārkārtas padziļināšanas darbi, lai atbrīvotu ostas vārtus no smilšu sanesumiem, kas traucē kuģu kustību, aģentūru LETA informēja ostas pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs.
Padziļināšanas darbi pagaidām vēl ir sākuma fāzē. Līdz šim paveikta aptuveni viena piektā daļa no paredzētā darbu apjoma. “Bijām iecerējuši, ka līdz 1.maijam visi darbi būs pabeigti, taču radās neparedzētas problēmas ar padziļināšanas tehniku, tādēļ darbi ir aizkavējušies,” atzina Griškēvičs, prognozējot, ka maijā šos darbus jebkurā gadījumā izdosies pabeigt.

Par ārkārtas padziļināšanas darbu veikšanu noslēgts līgums ar kādu lietuviešu kompāniju. Ostas padziļināšanai tiek izmantots zemes smēlējs “Tramera-8”, kas jau pirms pāris gadiem veicis padziļināšanas darbus Pāvilostā. Tiek lēsts, ka padziļināšanas darbi, ieskaitot arī mērījumu veikšanu un tehnikas mobilizēšanu, kopumā izmaksās ap 17 000 eiro. Pavisam plānots izsmelt 2000 kubikmetrus smilšu sanesumu. Viena kubikmetra izsmelšanas izmaksas, neskaitot pievienotās vērtības nodokli, ir seši eiro.

Tā kā ārkārtas padziļināšanas darbi ostā ir sākti, pašlaik vairs nav tik aktuāls jautājums par peldošās pontonu piestātnes “PM-6M”, kas atrodas Pāvilostā, Sakas upes kreisajā krastā, pārdošanu izsolē. Iepriekšējās trīs izsoles noslēdzās bez rezultātiem, jo nepieteicās neviens pircējs, lai gan pāris interesentu esot bijis. Par līdzekļiem, kas tiktu iegūti, izsolot piestātni, Pāvilostas pašvaldība bija plānojusi daļēji segt jauna zemessūcēja iegādi. Tomēr ostas valdes sēdē martā tika nolemts nepirkt pašiem savu zemessūcēju no ražotāja Ukrainā, jo, ņemot vērā saspringto situāciju šajā valstī, pārskaitīt ražotājam prasīto priekšapmaksu būtu pārāk riskanti. Ostas ārkārtas padziļināšanas darbu veikšanai tika nolemts nekavējoties piesaistīt Lietuvas kompāniju, kuras īpašumā ir atbilstoša tehnika.

“Ar izsoli pagaidām esam iepauzējuši. Lemsim šo jautājumu [par atkārtotas izsoles rīkošanu] maija otrajā pusē,” atzina Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons (“Mēs savam novadam”).

Kā ziņots, ideju par sava zemessūcēja iegādi Pāvilostas osta nav atmetusi. Tikšot meklētas iespējas vai nu iegādāties lietotu zemessūcēju, vai arī jaunu tehniku par pieņemamu cenu.

Jau ziņots, ka nestabilā situācija Krimas pussalā un Ukrainā sarežģījusi iepriekš plānoto zemessūcēja iegādi no Ukrainas ražotāja. Zemessūcēja iegādei Pāvilostas ostas padziļināšanas vajadzībām banka “Citadele” bija piešķīrusi kredītu aptuveni 170 000 ASV dolāru (125 000 eiro) apmērā. Iepriekš tika prognozēts, ka jau februārī varētu noslēgt zemessūcēja pirkuma līgumu ar Ukrainas ražotāju “VVV Spectehnika”, kas atrodas Hersonas apgabalā Ukrainas dienvidos, valsts kontinentālajā daļā blakus Krimas pussalai, kur izveidojusies ļoti saspringta situācija.

Lai darījums varētu notikt un rūpnīca sāktu darbu pie zemessūcēja izgatavošanas, ražotājam būtu jāpārskaita priekšapmaksa 50 000 ASV dolāru (35 862 eiro) apmērā, taču to šajā neskaidrajā situācijā nerekomendēja ne banka “Citadele”, ne juristi, kuri piedalījās līguma izstrādes procesā. Parasti rūpnīcas prasītā priekšapmaksa ir 80% apmērā, bet to izdevies nokaulēt līdz 30%, kas tomēr arī ir pietiekami daudz, lai ļoti rūpīgi izvērtētu, vai ir vērts uzņemties šādu risku, iepriekš atzina Griškēvičs.

Ostas pārvaldnieks atzina, ka sameklēt atbilstošu zemessūcēju pie cita ražotāja par tik zemu cenu ir gana sarežģīts uzdevums un Ukrainas kompānijas piedāvājums par aptuveni 175 000 ASV dolāru (125 520 eiro) šajā ziņā esot bijis zelta vidusceļš.

Kā iepriekš informēja Griškēvičs, zemessūcēja iegādi bija plānots finansēt no bankas piešķirtā kredīta, kura atmaksas termiņš būtu četri gadi. Lielāko daļu kredīta atmaksātu ostas pārvalde, taču daļu palīdzētu segt arī Pāvilostas novada pašvaldība. Daļu šīs summas bija iecerēts segt no ienākumiem, pārdodot izsolē peldošo pontonu piestātni Sakas upes krastā. Visas trīs izsoles gan beidzās bez rezultātiem.

Jautājums par ostas ārkāratas padziļināšanu bija steidzami risināms, jo ostas vārti jāatbrīvo no smilšu sanesumiem. Jau kopš janvāra ostā atkal nevar ienākt “Baltikas” tipa zvejas kuģi, tāpēc tie izmanto Liepājas ostu. Tas saistīts gan ar smilšu sanesumiem, gan ar ūdens līmeņa krišanos Sakas upē, iepriekš skaidroja Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs. Ar šādu problēmu Pāvilostas osta saskārās arī pagājušajā ziemā, kad ostas vārtos izveidojās smilšu sanesums, kas tiek skaidrots ar vēja virziena un ūdens līmeņa izmaiņām Sakas upē. Smilšu sanesums netraucēja mazo kuģu kustību, bet bija šķērslis “Baltikas” tipa vidēja izmēra zvejas traleriem – trīs šādi Pāvilostas zivju pārstrādes uzņēmumam “N Stars” piederošie traleri bija spiesti izmantot Liepājas ostu.