“Nosauciet, kuras funkcijas Pāvilostas novads kā maza pašvaldība nespēj nodrošināt?” Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvēm sapulcē trešdien, 19. februārī, jautāja novada iedzīvotāji. Pārliecinošu atbildi viņi nesaņēma, ministrijas ierēdnes skaidroja, ka “reforma ir sāpīgs solis, kas jāsper, jo iedzīvotāju skaits samazinās”.

Jāmazina atšķirības

Uz Pāvilostas novada iedzīvotāju ikgadējo sapulci pašvaldības vadība bija aicinājusi VARAM ministru Juri Pūci, lai viņš izstāstītu, kāpēc jāīsteno administratīvi teritoriālā reforma (ATR), apvienojot astoņas Liepājas apkaimes pašvaldības. Ministrs nebija varējis ierasties. Ar pāvilostniekiem tikās VARAM Reformu nodaļas vadītāja vietniece Diāna Orlovska un Reģionālās politikas departamenta Reģionālās attīstības plānošanas nodaļas vecākā eksperte Indra Ciukša.

D. Orlovska atzīmēja, ka reformas kontekstā ministrija pašlaik esot interesantā situācijā, jo tās sagatavotie likuma grozījumi nodoti Saeimai, kur par tiem diskutē deputāti, tāpēc VARAM nevar komentēt politiķu pašreizējos lēmumus. “Kā pašvaldībām strādāt pēc reformas – ministrijā pašlaik nodarbojamies ar to, kas būs jādara un kādas iespējas būs tad, kad novadi būs apvienoti,” viņa norādīja.

Ierēdne atgādināja ATR veikšanas nepieciešamību, skaidrojot, ka jāmazina milzīgās atšķirības iedzīvotāju skaitā un budžeta apjomā, kādas pašlaik ir Latvijas 119 pašvaldībās, citādi nevarot izveidot vienotu politiku pašvaldību jautājumos. Jau 39 novados cilvēku skaits sarucis zem četriem tūkstošiem, un šis process turpinās. “Nevēlos teikt, ka pašvaldības ir slikti strādājušas. Arī Pāvilostā prieks skatīties, kā pilsēta un pagasti ir auguši. Taču mēs visi jūtam, ka ir jāsper nākamais solis. Jaunajā novadā budžets būs mazliet virs 50 miljoniem eiro, ar lielākiem līdzekļiem iespējams labāk attīstīt infrastruktūru un veicināt uzņēmējdarbību, paņemt lielākus aizņēmumus,” skaidroja D. Orlovska.

Reforma arī veicinātu striktāku lēmējvaras nošķiršanu no izpildvaras, jo lielākā pašvaldībā var nokomplektēt labāku administrāciju. Maziem novadiem bieži pietrūkstot speciālistu, kaut vai projektu jomā, atzina ministrijas pārstāve.

“Neesiet pesimisti!”

Cilvēki visvairāk nobažījušies, kā lielajā novadā sadzirdēs iedzīvotāju vajadzības un vai mazā Pāvilosta vispār tiks kaut vai pie viena deputāta jaunajā domē? “Nevajag būt tādiem pesimistiem,” šādu atbildi VARAM pārstāves sniedza ne reizi vien. D. Orlovska neredzot iemeslu, kāpēc lai labs un darbīgs deputāts netiktu ievēlēts: “Jūsu ziņā ir ievēlēt tos, kas domās par novadu kopumā.” Plānots ļaut vēlēšanās startēt arī vēlētāju apvienībām, kā tas notiekot Lietuvā un Igaunijā. Gan par pakalpojumu pieejamību, gan darba vietu saglabāšanu lems jaunais novads. Likumā par pašvaldībām tiekot gatavota metodika iedzīvotāju konsultatīvo padomju izveidei. Tās būs iedzīvotāju pārstāvniecības, kuras rosinās sava pagasta vai ciema vajadzības iekļaut novada budžetā, un pašvaldība ik gadu noteiktu procentu līdzekļu atvēlēs tieši iedzīvotāju līdzdalībai.

Jaunajā likumā neesot plānots visas iespējas koncentrēt tikai novada centrā. Svarīga ir arī attālināto pakalpojumu sniegšana. D. Orlovska atzīmēja, ka Pāvilostā jau tagad darbojas valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs, kurā valsts pakalpojumus cilvēki jau tagad saņem, nebraucot uz katru iestādi. Attālināti pieejamos pakalpojumus esot iecerēts attīstīt uz bibliotēku bāzes, jo to tīkls ļautu iedzīvotājiem mērot ne vairāk kā desmit kilometrus līdz pakalpojumu saņemšanas vietai. Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons sapulcē gan izteica šaubas, vai jaunajā novadā turpinās strādāt visas septiņas bibliotēkas.

Visiem viens šķūnītis

I. Ciukša prezentācijā rādīja un stāstīja par VARAM iecerētajiem atbalsta pasākumiem pašvaldībām pēc ATR īstenošanas. “Šajā Eiropas Savienības plānošanas periodā lielā nauda tikusi pilsētām. Nākamajā periodā to dalīs reģioniem,” viņa teica. Projektu konkursos pašvaldībām būšot līdzvērtīgākas iespējas. Atbalsta pasākumiem vajadzētu mazināt reģionālās atšķirības, pašvaldībām būtu līdzekļi attīstīt infrastruktūru uzņēmējiem, kuriem atliktu vien nākt un strādāt.

Uz pāvilostnieku jautājumiem, kur tam visam ņems naudu, īpaši ceļiem, bez kuriem nekādas attīstības nebūs, VARAM pārstāves skaidroja, ka Nacionālajā attīstības plānā (NAP) esot iezīmēti 300 tūkstoši eiro un jau sākušās diskusijas ar plānošanas reģioniem par aktuālākajiem ceļu posmiem. Tomēr I. Ciukša arī minēja, ka NAP iezīmētās vajadzības pārsniedzot finansējuma iespējas: “Pietiks 25% no nepieciešamā. Lai arī reģionālā attīstība ir prioritāte, naudas tik daudz nav.”

Iedzīvotājiem nebija skaidrs, kā, saliekot kopā astoņu novadu budžetus, naudas kļūs vairāk un vai Pāvilosta saņems atpakaļ pašu ieguldīto. D. Orlovskas piemērs par mazdārziņiem, kuru īpašniekiem klātos labāk, ja nojauktu žogus un katrs neizmantotu savu šķūnīti un lāpstu, izraisīja zālē smieklus. Cilvēki minēja, ka ar šādu reformu viss paliekot pa vecam, tikai deputāti sēdēs Liepājā vai Grobiņā.

Arī jaunais Lejaskurzemes vai Dienvidkurzemes novads būs saņēmējs no finanšu izlīdzināšanas fonda, teica VARAM ierēdnes. U. Kristapsons uzsvēra, ka demogrāfiskās prognozes 2030. gadam “brauc mīnusos, tātad reforma neko neglābs”. “Reforma pati par sevi neko nedos,” piekrita I. Ciukša, “svarīgs ir atbalsts no ES struktūrfondiem.”

Pāvilostas novads
2756 iedzīvotāji.
Pamatbudžets 2020. gadam ieņēmumos 3 911 908 eiro, izdevumos – 3 911 908 eiro.
45% ieņēmumu veido IIN (1 720 636 eiro), tie ir 611 eiro uz vienu iedzīvotāju.
Ekonomiskajai darbībai budžetā atvēlēti 8% izdevumu jeb 935 116 eiro.
Lielākie projekti šogad: pabeigt ostas promenādes izbūvi un labiekārtot skvēru Dzintaru un Tirgus ielas stūrī, kur uzstādīs pulksteni.
Avots: Pāvilostas novada dome