Pie komitejas vērsās arī Priekules vidusskolas padome, atklātajā vēstulē uzrunājot arī domes priekšsēdētāju, deputātus un Izglītības pārvaldes vadītāju.

Noskaidrojām, ka

nekāds lēmumprojekts uz domes sēdi netiek virzīts.

Vēstulē teikts, ka Skolas padome tika informēta par Izglītības un sporta komitejas domes sēdei gatavoto lēmumprojektu, “kurā iekļauts punkts – “Priekules vidusskola neuzņem skolēnus 10. klasē 2024./2025. mācību gadā un 10. un 11. klasē 2025./2026. mācību gadā, reorganizācijas procesu pabeidzot pakāpeniski un ļaujot skolēniem pabeigt uzsākto izglītību, kuri šobrīd mācās vidējās izglītības posmā”.

Padome uzsvērusi, ka kategoriski nepiekrīt šādam pavērsienam un minējusi vairākus argumentus pret skolas statusa maiņu, arī uzdevusi jautājumus atbildīgajiem.

Dokumentu parakstījušie 13 Priekules vidusskolas padomes pārstāvji aicina pašvaldības amatpersonas un deputātus uz sarunu pirmdien, 26. februārī, pulksten 18 Priekules vidusskolā.

Izglītības un sporta komitejas vadītājs Andrejs Radzevičs portālam liepajniekiem.lv paskaidroja, ka lēmumprojekts par Priekules vidusskolas reorganizēšanu netika pieņemts, jo komitejas sēdē Priekules pagasta un Priekules pilsētas apvienības pārvaldes vadītājs Andris Razma lūdza, lai tiek sarīkota atkārtota anketēšana Priekules vidusskolā.

“Izglītības pārvalde izteica gatavību un iniciatīvu doties runāt ar Priekules skolu, bet A. Razma to noraidīja nezināmu iemeslu dēļ.

Tagad ir saņemta Skolas padomes vēstule, un, protams, ka apmeklēsim skolu,”

deputāts sola.

Pieminētā anketēšana notikusi 9. klases skolēniem. Viņiem uzdoti jautājumi par nākotnes plāniem – vai ir doma turpināt mācīties Priekules vidusskolas 10. klasē.

A. Radzevičs saka: “No 29 skolēniem, kuri mācās 9. klasē, aptaujā piedalījās 27, un tikai viens no viņiem atbildēja, ka plānojis turpināt mācības šajā pašā skolā.”

Šis arī licis aizdomāties par skolas nākotni.

Jautāts, kāpēc vēlreiz nepieciešama anketēšana, pārvaldes vadītājs A. Razma paskaidroja: “Pamats ierosinājumam bija tikai tāds, ka pajautāja vienīgi skolēnu viedokli. Pirmoreiz anketēja skolēnus klases stundā, tā ka tikai viņi izteica savas domas.

Taču es vēlējos uzzināt arī skolēnu vecāku viedokli.”

Tad aptaujāti 8. un 9. klases skolēni un viņu vecāki, bet viņi bijuši neatsaucīgi.

“Gaidīju, ka būs atsaucīgāki otrreizējā aptaujā, taču atbildēja 55%, tas ir ļoti maz,” to pārvaldnieks zināja teikt vakar.

Aizpildītās anketas vēl nebija pārskatījis, solīja to izdarīt šodien un apkopot rezultātus.

Atklāto vēstuli parakstījušo skaitā ir pamatskolnieka mamma Egija Gūža. Viņa Priekules vidusskolas padomē jau iestrādājusies, piecus gadus bijusi tās priekšsēdētāja. Šo skolu pabeiguši arī viņas vecākie bērni.

Sieviete stāsta, ka vairums skolēnu vecāku ir par to, lai vidusskolas posmu saglabātu: “Skolēniem ir labi mācību rezultāti. Priekules vidusskolu izvēlas gan mācību procesa, gan vides dēļ.

Zinu, ka ne visi vecāki var atļauties bērnus izglītot skolā, uz kuru jābrauc labu gabalu.”

Par iespēju pāriet uz Vaiņodes vidusskolu, kas ir no Priekules ar roku aizsniedzama, viņa saka: tā atrodas neizdevīgā vietā.

“Vidusskolas posmā skolēni nav jānodrošina ar transportu, un man savs bērns būtu jāved uz otru pusi. Uz turieni būtu speciāls brauciens. Un citiem vecākiem līdzīgi, jo lielākoties strādā Grobiņā, Liepājā. Protams, ka bērnu vedīs tajā virzienā, nevis pretējā uz Vaiņodi,” Egija pieļauj.

Uzziņai

Šobrīd Priekules vidusskolā mācās 244 skolēni.

9. klasē – 29, 10. klasē – 7, 11. klasē – 13, 12. klasē – 3.

Avots: Dienvidkurzemes novada pašvaldības Izglītības pārvalde

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.