Aizvadītā gada rudens un šā gada sākums iegadījies neparasti vējains. Lielāka vai mazāka vētra sekojusi vētrai. Tādēļ zvejots  ārkārtīgi maz. Akciju sabiedrības “Kursa” valdes priekšsēdētājs Igors Markuševskis atzina, ka aizvakar bijusi tikai otrā diena, kad kuģi  šogad varējuši doties selgā. “Pūš un pūš, gandrīz vai bez atelpas,” viņš sūrojās. Tāpēc zvejnieki esot izslāpuši pēc jūras. Tos nemaz nevajagot pamudināt strādāt.

Arī nopelnīt cilvēkiem gribas, jo dīkstāvju periods visiem licis ciešāk savilkt jostas. Pavisam “Kursai” šobrīd pieder divi kuģi, taču savus lomus akciju sabiedrībai nodod arī zvejnieki, kas strādā meitas firmās SIA “Markovs” un “Juta S”. Tas nozīmē, ka produkcija varētu būt, ja tikai laika apstākļi netraucētu pie tās tikt. Igors Markuševskis teica, ka zvejas limiti, ko tagad nosaka Eiropas Savienība, esot paciešami. Kaut gan mencām tie šogad vidēji par 10 procentiem samazināti, toties brētliņām par tādu pašu attiecību palielināti. “Kursas” zvejnieki lomus velk gan pie Baltijas jūras austrumu, gan rietumu krastiem.

Turklāt “Kursas” strādātājiem nav jāsaskaras ar tādu problēmu,  kad sagādāto nav kur likt, kā tas diemžēl ir mūsu šprotu ražotājiem.  Akciju sabiedrības valdes priekšsēdētājs pastāstīja, ka kvalitatīvām   zivīm pieprasījuma netrūkst un dažkārt to pat neesot iespējams pilnībā apmierināt. Produkcija no Liepājas saldētā veidā tiek sūtīta vārda vistiešākajā nozīmē uz visām debesu pusēm. Dienvidu virzienā zivis pērkot Polijā, austrumos to darot Krievijas un Baltkrievijas uzņēmēji, bet ziemeļu pusē – igauņu bāleliņi. Šogad produkcija tiks vesta arī uz Ukrainu, jo pirms neilga laika “Kursa” saņēmusi attiecīgu sertifikātu.

Lai zivju apstrāde krastā noritētu operatīvāk, nācies investēt prāvus līdzekļus. Pavisam nesen Zviedrijā iegādāta moderna zivju šķirošanas un dozēšanas iekārta. Tā akciju sabiedrībai izmaksājusi aptuveni 130 tūkstošus eiro. Protams, pirkumu bijis iespējams veikt, izmantojot Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu. Tad tas izmaksātu ievērojami lētāk. Taču “Kursas” vadītāji neesot varējuši samierināties ar ilgajiem atbalsta naudas gaidīšanas termiņiem, jo tad būtu jāzaudē vesela ražošanas sezona. Projekts ticis sagatavots jau pērnā gada martā, bet iesniegt to varēja tikai novembrī. Apspriedē pie ministra valdes priekšsēdētājs šajā sakarībā zobgalīgi  izteicies, ka pa šo laiku jau bērns būtu nācis pasaulē.

Taču akcionāri jūtoties gandarīti par to, ko paveikuši. Zivju šķirošanas un dozēšanas ierīce ir samontēta un šajās dienās to atlicis tikai pārbaudīt ražošanā. Jaunās tehnoloģijas ļaušot samazināt zivju pirmapstrādē nepieciešamo strādātāju skaitu. “Nedomājiet, neviens cilvēks no darba atbrīvots netiks,” teica Igors Markuševskis, jo šo cilvēku vienkārši neesot. Darba spēka trūkums “Kursā” esot ļoti  smagi izjūtams, strādātāji tiekot meklēti un aicināti no visiem pagastiem, un akcionāri priecājas, ja kādu izdodas sameklēt un pieņemt.

Sagādājot un nododot ekspluatācijā šķirošanas iekārtu, kursieši varot uzskatīt, ka zivju pirmapstrādes process viņiem ir pilnībā sakārtots un atbilst Eiropas Savienības regulu prasībām. Taču tas nenozīmē, ka turpmākā attīstība apstāsies. Igors Markuševskis apņēmās, ka arī Eiropas Savienības struktūrfondi tikšot likti lietā. Nākamais projekts jau iesniegts un paredz saņemt atbalstu veca tīklu zvejas tralera sagarināšanai metāllūžņos. Lauku atbalsta dienestā esot apsolīts, ka tas varētu tikt nodrošināts jau šoziem.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

 Lai atgrieztos ar šā gada pirmajiem lomiem, zvejas kuģi no akciju sabiedrības “Kursa” piestātnēm selgā devās arī vakarrīt.

Valdes priekšsēdētājs Igors Markuševskis kopīgi ar ceha strādnieku Aivaru Žvingli novērtē jauno zivju šķirošanas ierīci.