Pēta jūras mēslu izmantošanas vēsturi
Pāvilostas vidusskolas audzēkņi ķērušies pie Latvijā vēl nebijuša pētījuma – viņi pēta jūras mēslu izmantošanas vēsturi. Aptaujājot pāvilostniekus, skolēni uzzinājuši, ka jūras aļģe furcelārija jeb jūras mēsli izsenis izmantoti diezgan plaši, stāsta skolotāja Guna Grimsta. Tie lietoti gan augsnes mēslošanai, gan mājlopu piebarošanai, gan arī agara ražošanai. Agars ir šķidrumu sarecinošs produkts, kas pēc savām īpašībām līdzīgs želatīnam.
Pētījuma gaitā jau secināts, ka jūras mēsliem ir nozīmīga loma Pāvilostas un tās iedzīvotāju dzīvē. Piemēram, jūras aļģu žāvēšana agara ieguvei bijusi tik ienesīga, ka dažs pāvilostnieks savulaik, šim darbam pateicoties, pat esot ticis pie jauna auto. Un izrādās, ka vieta, kur tagad atrodas dabas liegums “Pāvilostas pelēkā kāpa”, tik skaista un augiem bagāta ir tādēļ, ka tur savulaik žāvēšanai izklātās aļģes barojušas un darījušas auglīgas kāpu smiltis.
Jaunie pētnieki apņēmušies darbu turpināt, taču tam vajadzīga piekrastes iedzīvotāju palīdzība. Ja kādam saglabājušās fotogrāfijas, dokumenti vai arī interesanti atgadījumi un stāsti par jūras mēslu žāvēšanu agrākos laikos, Pāvilostas vidusskolas skolēni un skolotājas G.Grimsta un Valentīna Masko lūdz par to dot ziņu.
Darba prezentācija paredzēta marta beigās. Tad Pāvilostā ar populārzinātnisku lekciju par Baltijas jūras piekrastes ūdeņu bioloģisko daudzveidību ieradīsies bioloģijas zinātņu doktore, starptautiska eksperte, LU Bioloģijas institūta Jūras ekoloģijas laboratorijas vadītāja Elmīra Boikova. Viņa stāstīs arī par zemūdens aļģu pļavām.
Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”
Jūras mēslus izmanto arī citur piekrastē. Šis vezums no Papes jūrmalas ceļo uz Rucavas pagasta laukiem.