Jauna tradīcija?

Mācītājs Krišs Pozemkovskis, kurš pats ir rīdzinieks, Grobiņā dzīvo jau gadu. Viņš pastāsta, ka galda spēles, kuras nu jau savāktas ievērojamā daudzumā, gādājis apmēram trīs gadus.

Par spēļu vakaru organizēšanu sācis domāt kovidlaikā, kad cilvēkiem nav bijis iespējas pavadīt laiku kopā, darot ko jautru un interesantu. “Šī ir mana sirdslieta. Nācās ar sievu vairākkārt runāt, lai pārliecinātu par to, ka vienu dienu tam būs jēga,” saka draudzes mācītājs.

Šo aktivitāti viņš organizē, lai cilvēkiem būtu iespēja iepazīties un interesanti pavadīt laiku tumšajos rudens vakaros. Tā kā pats Grobiņā sācis dzīvot vien salīdzinoši nesen, arī viņam šī ir iespēja iepazīties ar vietējiem. “Pilsēta ir tik maza un es vēlos iepazīt šejienes cilvēkus un jauniešus,” saka K. Pozemkovskis.

Viņš cer, ka spēļu vakari Grobiņā izveidosies par jaunu tradīciju.

“Tas lielais sapnis man būtu, ka šis varētu izveidoties par tādu visas pilsētas pasākumu. Tā, lai cilvēki zinātu, kur nākt un pavadīt laiku.

Laika gaitā veidotos savas grupiņas, kur cilvēki jau pazītu cits citu,” stāsta mācītājs.

K. Pozemkovskis novērojis, ka interese pamazām rodas. Tie, kas apmeklējuši pirmo spēļu vakaru, pastāstījuši tālāk, un uz otro spēļu vakaru pagājušajā trešdienā ieradās jau arī citi interesenti.

Sevišķi spēļu vakarus apmeklē tieši jaunieši. “Varbūt pieaugušajiem nešķiet, ka šis arī viņiem būtu jautri, bet ar spēlēm jau ir tā, ka tu nekad nezini. Lai saprastu, vai spēle patīk vai nepatīk, ir vienkārši jāpamēģina. Ja nepatīk, tad var paņemt kādu citu,” saka K. Pozemkovskis.

Šobrīd galda spēļu vakars tiek rīkots reizi divās nedēļās, bet, ja spēlētāju interese būšot liela, tad šādu vakaru varētu rīkot arī katru nedēļu, pauž K. Pozemkovskis.

Ja netiks noteikti jauni kovida ierobežojumi, tad spēļu vakari plānoti visu cauru rudeni, ziemu, turklāt šo tradīciju varētu īstenot arī turpmāk.

Katram savs

Grobiņas baptistu draudzē notiek arī muzikālie fusion vakari, kuros jaunieši dzied un spēlē mūzikas instrumentus, taču galda spēļu vakari esot vēl viena iespēja, kā pavadīt brīvo laiku un arī kaut ko iemācīties. “Es vispār spēles nepārzinu, tāpēc šeit es vismaz uzzinu, kā spēlēt,” saka Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolas skolniece Elīna.

Jaunieši stāsta, ka viņi uz šejieni nākot ne tikai, lai spēlētu galda spēles, bet arī lai iepazītos ar saviem vienaudžiem un nodibinātu jaunas draudzības.

Uz spēļu vakariem Grobiņā brauc interesenti arī no Liepājas. Mārtiņš, kurš ieradies kopā ar abiem dēliem – Rūdolfu un Paulu –, saka, ka par šo aktivitāti uzzinājis Facebookā.

“Te ir konkrēts laiks un vieta, tāpēc zinām, ka varam braukt un spēlēt. Mums ģimenē patīk spēlēt galda spēles, un, kad nesanāk mājās, tad braucam šeit,” stāsta Mārtiņš.

Uz spēļu vakaru Grobiņā viņi atbraukuši jau otro reizi, pirmajā vakarā viņi spēlējuši veiksmes spēli “Tokijas karalis”, kura iepatikusies, tāpēc izlēmuši to uzspēlēt atkārtoti.

Pauls, kurš agrāk apmeklējis galda spēļu pulciņu Liepājā, saka, ka viņam gan labāk patīkot garākas un nopietnākas spēles. “Man vairāk patīk stratēģiskās domāšanas spēles, kuras aiziet divas, trīs, dažreiz pat piecas stundas. Tur vairāk jāpiedomā,” viņš saka.

Kompānija atzīst, ka labi esot tas, ka spēles ir dažādas un katrs var izvēlēties pēc savas gaumes un iespējām, jo mazais Rūdolfs atsevišķās spēlēs nemaz nevarētu iesaistīties. “Ja mēs spēlējam nopietnākas spēles, tad Rūdolfam ir grūti. Ar pieaugušajiem jau tādas var spēlēt, bet veiksmes spēles ir foršas mazajiem. Tā visiem ir laba izklaide, un šeit arī Rūdolfs var vinnēt,” saka Mārtiņš.

Kompānija plānojot braukt arī uz nākamo spēļu vakaru un izmēģināt jau kādu citu spēli.

Izsmieties un pamācīt citam citu

Noteikumus lielākajai daļai spēļu visi mācās uz vietas, un tā spēlētājiem ir iespēja asināt prātus visiem kopā. Ja kāds ko nesaprot, tad pārējie palīdz un norāda pat uz gājieniem, kas varētu kaitēt pašu uzvarai.

Spēļu vakaros pie viena galda tiekas dažādu vecumu skolēni, un tad jautrība sit augstu vilni. Četrotne – Lāsma, Jānis, Estere un Kristians – izvēlējušies spēlēt “Figūriņu cirku”, kurā jābūvē dažādas konstrukcijas, tāpēc tajā var iesaistīties jebkurš.

Te nu gan visi rūpīgi skatās cits citam uz pirkstiem, un, ja kādam nokrīt kāds konstrukcijas elements, tad tas tūliņ tiek piefiksēts un izceļas mazs kašķis. “Es te šoreiz esmu vecākā, tāpēc ik pa laikam man tie mazākie jāsamierina,” saka 11. klases skolniece Lāsma.

Kādam patīkot arī šmaukties, un mazais Kristians atzīst, ka to paspējis izdarīt arī šajā spēlē, bet četrotne spēj visu izrunāt un par šmaukšanos tikai pasmejas, jo šeit taču nākot tieši sava prieka pēc.

“Iepriekšējā reizē nemaz negribējās iet mājās,” atzīst Lāsma.

Spēļu vakaros jaunieši varot arī lieliski atvilkt elpu no ikdienas un mācību procesa. Lāsma pastāsta, ka ikdienā viņai neesot laika galda spēlēm, jo jāpilda mājasdarbi, jāapmeklē autoskola un jāatnāk arī uz fusion vakariem, kur viņa spēlē basģitāru, bet trešdienu vakaros vismaz pāris stundas laika gan cenšoties atrast.

Līdzīgi tas ir mazajam Jānim, kuram tieši trešdienu vakaros esot boksa treniņi, taču viņš labprāt uz spēļu vakariem nāktu biežāk.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.