Ūdenslīdējs Konstantīns Šohins jūrā pie Ziemupes otrdien uzgājis sena koka kuģa atliekas. Tiek domāts, ka tas varētu būt tas, ko Liepājas Krievu kopienas organizētā meklēšanas grupa arī gribēja atrast – Krievijas buru līnijkuģis “Moskva”, kurš šajā vietā gājis bojā 1758. gadā.

Uz domu uzmeklēt seno burinieku un varbūt pat izcelt to ārā uzvedinājis vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš, pastāstīja kopienas vadītājs Valerijs Kravcovs, kurš “par 95 procentiem” ir pārliecināts, ka tā ir “Moskva”. Meklējumos devušies trīs ūdenslīdēji, Krievu kopienas biedri kopā ar Rīgas ūdenslīdēju klubu “Sea Baltic”, no kurienes ir K. Šohins. Atrastais kuģis atrodoties 300 – 400 metru no krasta, 6 – 8 metru dziļumā. Bet turpat jūras krastā meklētāji atraduši kādu kuģa detaļu, par kuru arī domā, ka tās varbūt varētu bijis šī kuģa apšuvuma fragments.

Meklējumi notiek jūrā iepretim Ziemupes un Saraiķu robežai. Ekspedīcija no Pāvilostas novada pašvaldības saņēmusi atļauju visu jūniju ar trim automašīnām vajadzības gadījumā nobraukt krastā, apstiprina domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vitrups.

“Cilvēkiem gribas sensāciju. Galvenokārt tas saistīts ar to, ka uz Latviju brauks Maskavas mērs Lužkovs, tā man Kravcovs sacīja. Cik zinu, pagaidām vairāk ir runāšanas,” “Kurzemes Vārdam” pastāstīja zemūdens arheologs, Jūrmalas muzeja zemūdens vēstures galvenais speciālists Voldemārs Rains. Viņš pieļauj, ka tiešām atrasts kuģis “Moskva”, jo pagaidām nav ziņu, ka vēl kāds cits burinieks šajā vietā būtu gājis bojā. 

LKK ekspedīcija nav pirmā, kas, iespējams, atradusi “Moskvu”. Kuģa priekšgalu V. Rains atradis un aplūkojis jau pirms apmēram desmit gadiem, savukārt pakaļgals, kurš varētu būt dziļāk, vēl esot meklējams. Jo vraks dziļāk, jo lielāka iespēja, ka tas slēpj vērtīgu informāciju.  

V. Rainam kuģa vietu parādījis kāds vietējais zvejnieks. Bet jau 1936. gadā tikuši izcelti 35 no kuģa 66 lielgabaliem un enkurs. Savukārt G. Silakaktiņš pieļauj, ka daļa lielgabalu izcelta jau 19. gadsimtā, kad būvēta Liepājas bāka un tai trūcis metāla – izmantoti pārkausētie lielgabali.

V. Raina atrastā kuģa daļa bijusi 25 metrus gara, 7 metrus plata, tajā bijis neparasts balasts – sacementēti sarkanie ķieģeļi.

V. Rains atzina, ka Valerijs Kravcovs ir konsultējies ar viņu. V. Rains piedāvājis sadarboties, sagatavot darba plānu, tomēr meklētāji, kuru vārdi viņam ir nezināmi un kuri tātad “vēsturiskus pētījumus iepriekš nav veikuši”, rīkojušies bez viņa. V. Rains sacīja, ka ir risks – amatieri var vēsturiskam objektam nodarīt kaitējumu, var notikt vandalisms.

Nedēļas nogalē viņš pats plāno kuģi apsekot. “Par atradumu desmit dienu laikā ir jāpaziņo Valsts kultūras un pieminekļu aizsardzības inspekcijai, pētījumos ir jāizmanto zemūdens arheoloģijas metodes, rakt var tikai tad, kad ir atļauja no inspekcijas, atradums ir jāuzmēra, “tas ir nopietns darbs”.

Plašāk lasiet Noras Driķes publikācijā laikraksta “Kurzemes Vārds” sestdienas numurā.

Ūdenslīdējs Ruslans Baranovs pie krastā atrastās, iespējams, kuģa detaļas.