Jau aptuveni mēnesi Nīcas Kultūras namā apskatāma izstāde “Baltijas vācieši kino vēsturē”, kurā kino pētniece Kristīne Jākabsone piedāvā iepazīt laiku pirms Otrā pasaules kara, kad Liepājā bija septiņi kinoteātri un neskaitāmas kino rādīšanas vietas, no kurām visas nemaz nav apzinātas. Vēl kāda izstādes priekšrocība ir iespēja turpat noskatīties vairākas kinofilmas.

“Iemesls šādai izstādei Nīcā ir visai prozaisks – man te ir mājas, un tāpēc kā pagasta iedzīvotāja vēlējos iesaistīties kādā aktivitātē,” smejas Kristīne. Un norāda, ka, jau vairāk nekā desmit gadu iedziļinoties kino vēstures izpētē, izmanto katru izdevību ar savāktajiem materiāliem un informāciju iepazīstināt plašāku sabiedrību. “Vēl daudz kas, protams, ir neizpētīts, taču šis tas interesants ir, ko varu parādīt, lai reizē informētu un izglītotu,” viņa saka.

Kopumā izstādē redzamas 13 fotogrāfijas, kurās ļauts iepazīt tās vietas, kur agrāk Liepājā rādīts kino. Tā ir viesnīca “Hamburga” Lielās un Graudu ielas stūrī, kuras dārzā atradies kinoteātris “Royal”. “Vārtu ejā uz dārzu vienmēr bija izliktas fotogrāfijas no filmām, kas veidoja attiecīgās nedēļas kino repertuāru,” pastāsta Kristīne. Viņa rāda arī 1941.gadā tapušu fotoattēlu, kad no kinoteātra “Royal” palikušas vairs tikai drupas.

Izstādē apskatāma arī ēka Graudu ielā 35, kur agrāk atradušās kinozāles “U.T.” un “Star”. Tāpat vienstāvu ēka pašā pilsētas centrā, tagadējā Radio ielā, kur savulaik atradusies viesnīca “Eiropa” un kur 1898.gadā koncertzālē noticis pirmais zināmais kinoseanss Liepājā. Arī Liepājas Vācu teātris Kungu un Malkas ielas krustojumā, kur līdz 1910.gadam notikuši atsevišķi, neregulāri kinoseansi. Bet stāstu par kinoteātra “Palass” zāli ar griestu un sienu gleznojumiem divdesmitā gadsimta trīsdesmitajos gados papildina divas interesantas fotogrāfijas. Vienā no tām redzams baltvācu gleznotājs Alfons Jirgenss – “Palasa” kinozāles gleznojumu autors, bet otrā var apskatīt vienu no viņa gleznotajiem foniem gadatirgus fotogrāfu vajadzībām. “Šādi foni tolaik bija ļoti populāri,” skaidro Kristīne.

Nīcas Tūrisma informācijas biroja vadītāja Dace Vecbaštika demonstrē izstādes “interaktīvo stūrīti”, kurā apmeklētāji var noskatīties trīs filmas. “Te redzami gan Liepājā divdesmitajos un trīsdesmitajos gados filmēti dokumentālie kadri, tāpat režisora Fridriha Mūrnava 1922.gadā tapusī mēmā filma “Nosferatu šausmu simfonija”, kurā pirmo reizi parādās vampīra tēls, kā arī 1920.gadā veidotā Roberta Vīnes šausmu filma “Doktora Kaligari kabinets”, kas aizsāka ekspresionisma virzienu vācu kino,” paskaidro K.Jākabsone.

D.Vecbaštika piebilst, ka tie apmeklētāji, kas pabijuši izstādē, īpaši priecājas par dokumentālo filmu par Liepāju, jo tā sniedz jaunu ieskatu pilsētas vēsturē. “Mūsu pagasta priekšsēdētājs Agris Petermanis izstādē viesojās vairākkārt, jo viņu kino patiesi ieinteresēja,” viņa pastāsta. Un mudina arī citus nīceniekus izmantot iespēju un apskatīt izstādi. Tā būs atvērta līdz pat vasaras beigām. “Nīca atrodas arī pa ceļam daudziem tūristiem, tāpēc esam sagatavojuši arī informāciju par izstādē redzamo svešvalodās, lai tā būtu pieejama ikvienam,” piebilst K.Jākabsone.

Anda Pūce,
“Kurzemes Vārds”

Kinofilmu “Nosferatu šausmu simfonija” 1922.gadā uzņēmis vācu režisors Fridrihs Mūrnavs. Un tieši tajā pirmo reizi atveidots vampīrs tāds, kādu to tagad pazīst kinoskatītāji visā pasaulē.