Oktobrī zemnieki varētu saņemt pirmos aizdevumus no kredītu fonda, ko šogad izveidojusi Zemkopības ministrija.

To mērķis – atbalstīt lauku uzņēmējus, palīdzot tiem izdevīgi aizņemties nepieciešamos resursus Eiropas fondu projektu apguvei. 

Uz kredītiem no šā fonda var pretendēt lauksaimnieki, kas vēlas apgūt Eiropas Savienības līdzekļus ne tikai ar nupat izstrādātiem projektiem, bet arī iepriekš apstiprinātos projektos, kuru īstenošanai līdz šim pietrūcis naudas. Vispirms zemniekam jādodas uz Lauku atbalsta dienestu, kur tiks dots atzinums, vai viņa projekts ir dzīvotspējīgs, stāsta LAD Dienvidkurzemes Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Jānis Lots. Ja atzinums pozitīvs, nākamā pietura – banka.

Šāds fonds nepieciešams, jo lauksaimnieki ES fondu finansējumu investīciju projektiem var saņemt tikai pēc tam, kad projekts jau īstenots. Bet bankas kredītresursus izsniedz nelabprāt. Zemkopības ministrija uzsver: aizdevumi netiks piešķirti apgrozāmo līdzekļu iegādei vai grūtībās nonākušu saimniecību glābšanai.

Kredītu fondā līdzekļus varēs iegūt vien būvniecības un stacionāro iekārtu iegādes projektiem, tehnikas iegāde netiek atbalstīta. Taču, kā rāda, piemēram, pasākumam “Lauku saimniecību modernizācija” pieteiktie projekti, tieši tehnika zemniekiem ir ļoti vajadzīga.

Būtiski, ka kredītu fonda līdzekļiem kredītprocentu likme būs zemāka nekā parastam bankas aizdevumam, ja tādu izdodas iegūt, skaidro ministrija.

Kredītu fonda pārvaldītājs ir valsts akciju sabiedrība “Lauku attīstības fonds”, to administrē Hipotēku banka, bet sadarbība notiek arī ar citām kredītiestādēm.

“Jebkura banku piedāvāta iespēja ir jāizvērtē,” saka Durbes novada zemnieku saimniecības “Pīlādži” īpašnieks Ēriks Putra. “Skaidrs, ka jebkura nauda maksā naudu, tāpēc jārēķina – ja vienā ražas gadā es to naudu apgriežu un esmu vēl vinnējis, tad viss kārtībā.” Ē. Putra gatavs iepazīties arī ar kredītu fonda piedāvājumu. Tas var noderēt, jo viņš iesniedzis projektu ES pasākumā “Lauku saimniecību modernizācija”.

“Bišķīt jau, protams, tas baida – kamēr neesmu redzējis līgumu,” viņš piebilst.

Durbes zemnieks nepiekrīt nereti izskanējušajam apgalvojumam, ka arī šādas iespējas nepalīdzēs latviešu zemniekam apdzīt finansiāli daudz stabilākos ārvalstu lauksaimniecības uzņēmējus, kas strādā Latvijā. “Lauksaimniecība ir nozare, kur pāris gados nekas nenotiek, tur vajag laiku,” Ē. Putra norāda, ka ārzemnieki šajā nozarē savās valstīs atšķirībā no mūsējiem strādājuši jau ilgi un sapelnījuši pamatkapitālu. Taču viņš min vairākus lielus latviešu zemniekus, kas strādā Dienvidkurzemē, piemēram, Ezeres “Krastmaļu” saimnieku Māri Kļaustiņu, priekulniekus Indriekus, dunalcniekus Flakšus – tie nostiprinot pārliecību, ka ārzemnieki latviešus neapdzīs.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”