Piektdien Briselē notikušajā Baltijas lauksaimnieku protesta akcijā pret netaisnīgiem tiešmaksājumiem piedalījās arī Durbes novada zemnieki.

Par savām tiesībām iestājās 60 lietuviešu zemnieku, pieci igauņi un 30 latviešu, redakcija uzzināja organizācijā “Zemnieku saeima”. Protestētāju vidū bija arī piensaimnieku kooperatīva “Dzēse” pārstāves.

Vakar Briselē sākās ES līderu sarunas par bloka septiņu gadu budžetu, kuru laikā Latvija un abas pārējās Baltijas valstis mēģina arī panākt godīgus tiešmaksājumus. Patlaban situācija ir tāda, ka līdz 2020. gadam tiešmaksājumi Latvijas lauksaimniekiem pakāpeniski varētu sasniegt 196 latus par hektāru. Taču tas tik un tā ir maz, salīdzinot ar ES vidējo līmeni. Zemnieku saeimas priekšsēdētāja Maira Dzelzskalēja norādījusi, ka šāds piedāvājums neapmierina ne Latvijas, ne kaimiņu lauksaimniekus. “Mēs tiešmaksājumus redzam kopā ar lauku attīstības naudu, un acīmredzot vecās dalībvalstis mūs uzskata par nesekmīgiem matemātikā, ja var piedāvāt tiešmaksājumus palielināt uz attīstības naudas rēķina,” viņa norāda. LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone saka: “Tas apdraud Latvijas lauksaimniecības attīstību, un 2020. gadā jau būs par vēlu ko atjaunot.” Sarunas turpinās.

Jau rakstīts, ka, lai pievērstu ES līderu uzmanību negodīgajai situācijai, kādā zemo tiešmaksājumu dēļ nonākuši Baltijas zemnieki, šoreiz uz protesta akciju bija ieradies arī padomju laika traktors “Belarus”, kurš ceļā no Tallinas līdz Briselei bija pavadījis 10 dienas, ceļamērķi tas sasniedza ceturtdien.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

ETP grupas Preses dienesta foto

Briselē pie ES Padomes ēkas piektdien notikušajā protesta akcijā piedalījās arī Durbes novada zemnieces Sanita Jurkovska no zemnieku saimniecības “Rūtas” (no kreisās) un Sandra Vasermane no “Sudmaļiem”. Starp viņām – Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete. Viņa Latvijas lauksaimnieku lobiju Briselē vērtē kā spēcīgu.