Ja valsts piešķirs finansējumu piekrastes teritoriju sakopšanai un ierakstīs tās zemesgrāmatā, pašvaldības ar prieku pārņems pludmales savā īpašumā, apliecina novados.

Nīcas un Rucavas novadi pieņēmuši lēmumu, kurā pauž nevēlēšanos pārņemt patlaban bez saimnieka esošās pludmales. Teritorijas ir jāieraksta zemesgrāmatā uz Finanšu ministrijas vārda, saka Nīcas Novada domes priekšsēdētājs Agris Petermanis. Ja tā teritoriju nevar sakopt pati, lai deleģē pašvaldības, maksājot tām konkrētu summu par padarīto.

Pāvilostas Novada dome teritoriju ir ar mieru pārņemt, taču tai ir savi nosacījumi. Galvenais – nepieciešamas valsts mērķdotācijas pludmales sakopšanai. Grobiņas novads gan teritoriju ir ar mieru pārņemt, taču bez pretenzijām uz valsts finansējumu. “Būsim reālisti! Valstij naudas ir tik, cik ir. Es nemaz neceru, ka kaut ko šim mērķim iedos,” neslēpj pašvaldības vadītājs Aivars Priedols.

Novadi jautājumu par īpašumtiesībām pludmales teritorijai beidzot vēlas sakārtot, jo patlaban tiek pārkāpts likums. Pašvaldībām juridiski var pārmest līdzekļu izšķērdēšanu cita īpašnieka – kādas valsts pārvaldes institūcijas – īpašuma uzturēšanai. Šī iemesla dēļ Rucavas novadā nevar nosaukt, cik naudas pērn izlietots pludmales uzkopšanai. Tikai bilst, ka vairāki tūkstoši latu. Savukārt Grobiņas novads neesot iztērējis neko – darbu padarot talku laikā. Bet Pāvilostas Novada dome tikko saņēmusi rēķinu no atkritumu poligona “Ķīvītes”, kur pagājušajā mēnesī vesti jūrmalā savāktie gruži. Summas apmērs pārsniedz 300 latu.

Pašvaldību vadītāji ir arī neizpratnē, kādēļ jautājums tik lēni virzās uz priekšu, ja par to tiek runāts jau gadu gadiem. Tikmēr ik pa laikam uzvirmo diskusijas, kam jāsavāc jūrmalā izskaloti miruši roņi vai mežacūkas. Valsts galvenais arguments lēnajai jautājuma virzībai ir tas, ka ierakstīšana zemesgrāmatā ir dārga un tam trūkst nepieciešamo līdzekļu, stāsta piekrastes pašvaldību vadītāji.

Liepājas Pilsētas domē norāda, ka stāsts drīzāk ir par kāpu apbūvi, kas uz pilsētu attiecas maz, jo tur darbojas citi noteikumi. Ja pludmales nodos pašvaldību īpašumā, nelegālās būvniecības tīkotājiem būs vieglāk atrast caurumus, lai panāktu savas ieceres īstenošanu, norāda Liepājas domes pārstāvis Aigars Štāls. Tajā pašā laikā būtu īpaši svarīgi sakārtot jūrmalas īpašumtiesības, jo pēc 2013. gada būs pieejami Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi vides labiekārtošanai rekreācijas zonās. Ja tas netiks izdarīts, piekrastes pašvaldībām miljoniem latu ies secen.

Pašvaldība Piekrastes josla (km) Sakopšanas izmaksas 2009. gadā (Ls)
Pāvilostas novads       51     1500
Rucavas novads         23     nav datu
Nīcas novads             24     4458
Grobiņas novads        2,5    0

Ilze Šķietniece,
“Kurzemes Vārds”

Piekrastes pašvaldības plānoja rīkot “atkritumu protestus”, nekopjot pludmales, ja valsts neizpildīs prasības, kas izvirzītas deklarācijā par piekrastes joslas un pludmales juridisko statusu un apsaimniekošanu. Taču šī kampaņa atcelta.