Aizvakar zivju smaržas piesātinātajā Lapmežciemā pie Rīgas jūras līča notika Zvejnieku federācijas gada sapulce, kurā pārrunāja ne tikai dienas aktualitātes un izvērtēja veikumu, bet notika arī priekšsēdētāja, viņa vietnieka, valdes un Revīzijas komisijas vēlēšanas.

Rīko tā, lai varētu izlocīt kājas

Sarunas galvenais rīkotājs Ēvalds Urtāns pastāstīja, ka zvejnieku pulcēšanās katru reizi apzināti tiekot organizēta citur. Tas esot vajadzīgs, lai darbā neieviestos rutīna. Bez tam nedrīkstot taču prasīt, lai tikai līča zvejnieki katru reizi mēro ceļu uz Ventspili, Pāvilostu, Užavu vai Liepāju, vajagot arī citiem ļaut izlocīt kājas un radīt iespēju apskatīt pasauli. Turklāt Lapmežciems pazīstams ar to, ka pašvaldības vadītājs Edmunds Pētersons visnotaļ atbalsta zvejniecību, un arī vietējā zvejnieku apvienība, ko vada enerģiskā Biruta Drunka, ierindojoties starp aktīvākajām piekrastē.

Ar to viņš vēlējās uzsvērt, ka Lapmežciemā un tam tuvumā izvietotajos zvejnieku ciemos ir ko redzēt un netrūkst pieredzes, ko varētu pārņemt. Par to, ka tas patiešām tā arī ir, liepājnieki pārliecinājās, pirms sapulces paviesojoties pie kolēģiem Anitas un Ilmāra Legzdiņiem, kas, spītējot grūtajiem apstākļiem, šoruden tomēr pratuši atlicināt līdzekļus, lai savām rokām uzbūvētu jaunu jūras laivu. Cienājot viesus ar kafiju, saimniece atcerējās, cik raibi viņai ar vīru esot gājis ar zvejas rīka krāsošanu. Kad pirmo reizi tas izdarīts, modernā krāsa ne lūgta nevēlējusies žūt, līdz noskaidrojuši, ka paši vien ir vainojami, jo aizmirsuši pievienot cietinātāju. Tad nu viņai vienai nācies ar skubu visu pārkrāsot, jo Ilmārs tajā brīdī, kad pārpratums noskaidrojies, bijis komandējumā, bet laivas reģistrētāji nevēlējušies ilgi gaidīt.

Sievietes rāda priekšzīmi vīriem

Lapmežciems un tam tuvie ciemi esot neparasti ar to, ka tur zvejnieksievas nesēž krastā, bet aktīvi iet vīriem līdzi jūrā tīklus mest. To darot ne tikai apvienības vadītāja Biruta, bet arī Anita un citas cieminieces. Turklāt nereti viņas pat rādot priekšzīmi vīriem. Kā visur piekrastē, arī te zvejniekiem neklājoties viegli, tāpēc tradicionālā aroda veicēju pulks ar katru gadu kļūstot mazāks. Tomēr palikušie nedomājot atkāpties, un daudziem darbs jūrā esot arī izdzīvošanas jautājums.

Biruta neslēpa, ka arī lomi šogad neesot zvejniekus īpaši lutinājuši, jo vasaras mēnešos maz bijis asaru un raudu. Tomēr zaudēto viņi cenšoties atgūt, dodoties reņģu un salaku zvejā, kas ķeroties ievērojami labāk. Taču rudenī un gada nogalē daudz un stipri vējo, tāpēc jāprot atrast īstais brīdis, kad ielikt tīklus un kad tos izņemt. Savaņģotās zivis apstrādājot paši vai pārdodot uzpircējiem, lai gan tie esot skopi maksātāji.

Visvecākais Lapmežciema zvejnieks esot Harijs Auziņš, kurš jau pārkāpis 82.gada slieksnim, bet vēl aizvien ejot jūrā. Viņš esot pazīstams ar savu pārgalvību, jo nebaidoties pat no kontrolieriem un, kā teica Anita, “ja met tīklu, tad – pāri visam līcim.”

Priekšroku dod tiem, kas paši zvejo

Vadītāju vēlēšanas Zvejnieku federācijā notiek vienreiz trīs gados. Šoruden tāds brīdis bija pienācis. Līdzšinējais priekšsēdētājs Ēvalds Urtāns vadītāja postenī atradies kopš 2002.gada. Tas esot pietiekoši ilgs laiks, tāpēc viņš aicināja zvejniekus izraudzīties citu pretendentu šim amatam. Tāpat izskanēja aicinājums ieteikt jaunus kandidātus ievēlēšanai valdes sastāvā. Ja otrs rosinājums patiešām tika ņemts vērā, tad pirmo zvejnieki vienkārši ignorēja. Turklāt, lai piespiestu Ēvaldu Urtānu turpināt vadīt federāciju, bija izstrādāta pat zināma taktika. Vispirms viņu, uzdāvinot datoru, ar ko projektus rakstīt, sirsnīgi apsveica dzimšanas dienā, bet pēc tam atkārtoti vēl uz trīs gadiem ielika stūri rokās.

Par priekšsēdētāja vietnieku gan izraisījās karstas diskusijas un rosinājumi nodrošināt šajā postenī rotāciju, tomēr arī tur amatā palika Juris Dančauskis no līča zvejnieku pulka. Toties būtiskas izmaiņas skāra valdes sastāvu. Zvejnieki uzskatīja, ka tajā pēc iespējas vairāk nepieciešams ievēlēt tieši tādus cilvēkus, kas paši zvejo jūrā un kam zināmas visas problēmas. Tādēļ turpmāk valdē darbosies Lejaskurzemes piekrastes zvejnieks Jānis Petermanis no Pāvilostas, Gints Ročāns no Vērgales un Vilnis Brikmanis no Liepājas, bet Revīzijas komisijas sastāvā darboties lemts Jānim Ziemelim no Jūrmalciema.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Federācijas valdes sastāvā turpmāk darbosies Lejaskurzemes piekrastes zvejnieki Vilnis Brikmanis (no kreisās), Jānis Petermanis un Gints Ročāns.

Kolēģi novērtē Lapmežciema zvejnieces Anitas Legzdiņas nokrāsoto jūras laivu.