Nīcas Novada dome plāno labiekārtot stāvlaukumu Bernātu dabas parkā, aiz bijušās villas “Alma”.

Pagājušonedēļ sanāksmē savu vīziju par teritorijas izmantošanu pauda gan novada pašvaldība, gan Nīcas pagasta teritorijas plāna izstrādātājs arhitekts Egons Bērziņš. Viņa ambiciozajās idejās ieklausījās arī sanākušie zemju īpašnieki.  

Vajadzīgas pietiekamas ambīcijas

E. Bērziņš uzskata, ka mūsdienās būtiski mainījusies attieksme pret piekrasti. “Sabiedrība pietiekami ir redzējusi, kas tiek darīts visatļautībā. Šajā krīzes laikā cilvēkus māc bailes, vai mēs mākam apieties ar pieejamajiem resursiem,” saka arhitekts. Viņš atgādina, ka pludmale ir būtisks resurss, kas būtu ne vien jāsargā, bet arī jāizmanto.

Tādēļ E. Bērziņš uzskata, ka Bernātu dabas parka teritoriju varētu “saprātīgā veidā komercializēt” un attīstīt tā, lai piedāvātu tūristiem dažādas aktivitātes visu gadu, nevis tikai sezonāli.

Piemēram, vietā, kur atradās pirms dažiem gadiem nodegusī villa “Alma”, varēja turpināties līdzīgu villu būvniecība. Arhitekts arī norāda, ka tuvāko piecu gadu laikā Bernātu teritoriju pārņems mežs, tāpēc, viņaprāt, tur varētu veidot baudāmu parka ainavu, lai skatam pavērtos jūra. E. Bērziņš sapulcē klātesošos aicināja uz “pietiekami augstām ambīcijām, kas ir atbilstošas vietai”.

Ņemot vērā to, ka nemitīgi notiek krasta erozija, E. Bērziņš rosina domāt par vismaz viena aizsargvaļņa izveidi, kā rezultātā, “sadarbojoties jūrai ar dabu”, jūra pamazāk izgrauztu salu. “Latvijā nav salu, bet kāpēc lai nebūtu?” vaicāja arhitekts. Ja šāds aizsargvalnis netiks izveidots, pēc pāris desmitiem gadu daļa Bernātu būs aizskalota. 

Gaida bernātnieku ierosinājumus

Nīcas Novada domes deputāts Mārtiņš Sīlis iepazīstināja ar pašvaldības priekšlikumu, kas paredz četru gadu laikā Bernātos izveidot pludmali ar modernu infrastruktūru, sauļošanās zonu, piedāvājot iespēju baudīt arī aktīvo atpūtu uz ūdens. “Vajadzība pēc Bernātu pludmales palielinās,” šādu plānu īstenošanas nepieciešamību skaidroja pašvaldības vadītājs Agris Petermanis.

Tādēļ pašlaik Nīcas novada pašvaldība aicina Bernātos esošo zemju īpašniekus apdomāties, lai tuvākā laikā paustu savas idejas par to, kādus viņi vēlētos redzēt Bernātus. Pēc teritorijas plāna grozījumiem, kurus veikšot tuvāko sešu mēnešu laikā, tikšot meklēta naudu idejas īstenošanai. 

Vēl viens iemesls, kāpēc novada pašvaldība rīkoja šo tikšanos, bija rosināt attīstīt arī līdzās esošos īpašumus, kur teritorijas plānojums pieļauj būvniecību.

Bernātu iedzīvotājai Ivetai Plāciņai nekas neesot pret kūrorta vai cita veida atpūtas vietas izveidi Bernātos. Viņa par to tikai priecātos. “Mums te nekā nav. Vajadzētu vismaz veikalu. Iebrauc tūristi un prasa, kur var nopirkt ko padzerties,” “Kurzemes Vārdam” sacīja I. Plāciņa. Taču viņa netic, ka tuvākajā laikā Bernātus izveidos par mūsdienīgu tūrisma vai aktīvas atpūtas vietu.

“Pagājušajās vēlēšanās mums solīja laternas, bet līdz šai dienai tās nav ieliktas,” bernātniece ir skeptiska par Bernātu attīstības plāniem.

Uzziņai
Erozijas dēļ Bernātu ragā laikposmā no 1992. līdz 2004. gadam krasts pārvietojies par 64 metriem sauszemes virzienā.
Ņemot vērā unikālos šīs vietas dabas apstākļus, ir iespējami divi principiāli nākotnes attīstības scenāriji.
Var nedarīt neko un ļaut stihijai brīvi darboties. Nākamajos 50 gados varētu tikt noskalota 150 līdz 200 metru plata zemes josla.
Var nostiprināt krasta daļu ap “Veckrūmu” māju un izveidot jauno apbūvi un infrastruktūru.
Cilvēki nostiprinās krasta daļu, kas atbilst jaunās salas kontūrai, bet jūra noskalos krastu ap aizsargbūvēm no sāniem un savienosies tās aizmugurē vienā plūsmā.

No arhitektes Viktorijas Priļenskas diplomdarba.

Dana France,
“Kurzemes Vārds”