Eiropas kultūras mantojuma dienas šoruden bija veltītas 1919. gada brīvības cīņām. Tās pieminēja arī Kalvenes pagasta Aizpores kapsētā.

Sestdien Kurzemes reģiona kultūras mantojuma dienu dalībnieki devās braucienā pa pulkveža Oskara Kalpaka cīņu ceļu, informē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas inspektore Ingrīda Vize. Pirmā pietura šajā ceļā bija Kalvenes pagasta Aizpores kapsēta – te atrodas piemineklis O. Kalpakam un piemiņas zīmes viņa karavīriem. 1919. gadā leģendārais pulkvedis ar kareivjiem atkāpās no Rīgas līdz Aizporei, lai sapulcinātu spēkus. Kad tas bija izdarīts, ceļš veda atpakaļ uz Rīgu – lai to atbrīvotu. Kalvenes pagasts bija tālākais punkts, līdz kuram kalpakieši toreiz atkāpās, stāstīts Kalvenes pamatskolas skolēnu sagatavotajā materiālā, kas pieejams interneta vietnē: www.liis.lv. Aizpores kapsētā apglabāti desmit zināmi un divi nezināmi O. Kalpaka kareivji, netālajā Pērbones kapsētā – vēl divi kalpakieši. 1938. gada 15. maijā katra saimnieka gods bijis Rīgas – Liepājas vecā ceļa malā iestādīt četrus ozoliņus par godu pulkvedim un viņa vīriem. Šīs ozolu audzes tika stādītas no Aizpores kapsētas līdz pat Rudbāržiem. 90. gados dažas audzes atjaunojuši Kalvenes pamatskolas skolēni.

Eiropas kultūras mantojuma dienu dalībnieki sestdien apmeklēja arī Rudbāržu muižas pili, O. Kalpaka bataljona štāba vietu, kalpakiešu piemiņas vietu Skrundas novada Nīkrāces Lēnās, Skrundas luterāņu baznīcu un O. Kalpaka memoriālu “Airītēs”.

Svētdien Kurzemes luterāņu dievnamu draudzes bija aicinātas pieminēt un godināt Brīvības cīņās kritušos. Liepājas pusē pagājušā gadsimta 30. gados piemiņas plāksnes Brīvības cīņu varoņiem uzstādītas vairākās baznīcās – Sv.Annas baznīcā Liepājā, kā arī Rucavas, Durbes, Aizputes, Nīcas luterāņu baznīcās, stāsta I. Vize.

Brīvības cīņas Eiropas kultūras mantojuma dienu ietvaros nedēļas nogalē notika visā Latvijā.

Eiropas kultūras mantojumu ar tam īpaši veltītiem sarīkojumiem sāka atzīmēt 80. gados Francijā. Latvijā šī tradīcija aizsākās 1995. gadā. Kopš tā laika īpaša uzmanība pievērsta gan koka mantojumam Latvijā, gan pilskalniem, pēckara, industriālajam mantojumam, lauku kultūrvēsturiskajai ainavai un citām vērtībām.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”