27.oktobrī pulksten 18 Aizputē, bijušajā sinagogā, tagad Kultūras namā, notiks atmiņu pēcpusdiena, veltīta Aizputes ebreju kopienas vēstures atcerei. Par to informē Aizputes Novadpētniecības muzeja vadītāja Jolanta Berga.

“Lai viņu vārdi neizzustu no viņu dzimtās vietas” – tāds ir pēcpusdienas moto. Ikviens Aizputes novada iedzīvotājs un interesents tiek ielūgts, lai atcerētos ebreju kopienu, kura reiz pulcējās zem šī nama jumta. Uzaicināti Aizputes ebreju ģimeņu pēcteči un radinieki no Anglijas un Amerikas.

Oktobra nogalē apritēs 70 gadu, kopš ebreju kopiena Aizputē beidza pastāvēt, J. Berga iezīmē vēstures norises. Aizputnieku vidū maz ir palicis tā laika aculiecinieku, kas paši vēl atceras un varētu pastāstīt par to laiku, kad līdzās latviešiem, vāciešiem un citu tautību iedzīvotājiem Aizputē dzīvoja ebreji. Tā bijusi skaitliski liela kopiena, pārstāvēta pašvaldībā, tai bija svars pilsētas saimnieciskajos un politiskajos procesos. “Ebreji bija ne tikai daudzu pilsētas skaistāko māju, bodīšu un amatnieku darbnīcu īpašnieki, viņi rosīgi darbojās arī vairāk nekā desmit dažādās biedrībās vai biedrību nodaļās.” Aizputes ebrejiem bijusi pašiem sava skola un pat militārā gvarde, kas rūpējās par kārtību pilsētā. Un arī savs dievnams – sinagoga Tebras upes krastā. Tās celtniecībai zemi ebreju draudze iegādājās jau 1752. gadā.

Aizpute šo savas vēstures daļu kopusi jau iepriekš. Novadpētniecības muzejā ierīkota tai veltīta ekspozīcija. Starpnozaru mākslas grupa “Serde” savākusi materiālu, kas apkopots tradīciju burtnīcā “Aizputnieku stāsti par ebrejiem”. Jau rakstīts, ka šovasar Aizputes jaunieši kopā ar vācu un austriešu jauniešiem rīkoja ebreju kapu sakopšanas talku.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”