Lauksaimnieki pauduši sašutumu par Latvijas Piensaimnieku paziņojumiem par it kā sadrumstalotības veicināšanu, kas izplatīti sakarā ar piena pārstrādes uzņēmumu veidošanu, ko uzsākušas kooperatīvās sabiedrības. “Zemnieku saeimas” sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Zuzāne izteikusies, ka šāda piena pārstrādātāju reakcija tikai liecina par viņu bailēm, ka tiem var pietrūkt valstī ražošanas izejvielu.

Tomēr piena ražotāji neapstāsies, jo meklēt tālredzīgu risinājumu, lai izkļūtu no strupceļa, kas izveidojies, viņus spiež vēlēšanās izdzīvot un turpināt strādāt. Tomēr piena iepirkuma cenas straujā pazemināšanās šādu iespēju liedz. To apstiprināja arī kooperatīvās sabiedrības “Nadziņi 1” vadītāja Anita Pelude, kura uzskata, ka pārstrādes uzņēmuma veidošanā vai arī iegādē vajadzētu aicināt iesaistīties visām kooperatīvajām sabiedrībām. “Atbalsts piena ražotāju kooperatīviem ir pats svarīgākais, citas koncepcijas piensaimniecības glābšanai nav. Tikai apvienojot apjomu, piena lopkopējus var izvest no krīzes,” sacījis piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics.

Lauksaimnieki uzsver, ka vaina samezglojumos, kas radušies, meklējama galvenokārt pašu pārstrādātāju attieksmē un līdzšinējā rīcībā. “Zemnieku saeimas” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzsvēris, ka ražotāji izpētījuši un izanalizējuši visus iespējamos darbības variantus, lai stabilizētu ienākumus no ražošanas. Ir iepazīta arī Eiropas Savienības pieredze, kur attiecība starp piena cenu veikalā un to samaksu, ko saņem ražotājs, ir 2:1, nevis tā, kā tas ir pie mums, kur lauvas tiesa no ieņēmumiem tiek tirgotājiem un pārstrādātājiem.

“Visefektīvāk tirgu stabilizē lauksaimnieku kooperatīvu īpašumā esoši pārstrādes uzņēmumi,” izteicies J.Lazdiņš. Viņaprāt, līdz šim pārstrādātāji gadiem ilgi neracionāli investējuši naudu, taču šie ieguldījumi neesot attaisnojušies un nav palīdzējuši nonākt pie tādām iepirkuma cenām, kādas pastāv citur Rietumvalstīs. Patlaban Latvijā izveidojusies netaisnīga situācija, kad piena patērētāji ir spiesti maksāt dārgi, jo veikalos Latvijā piena cenas ir starp augstākajām Eiropā, bet slaukuma ražotāji saņem to, ko viņiem atmet.

Un tomēr lauksaimnieki atzīst, ka Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības pārmetumiem par stratēģijas trūkumu nozarē un vājo ministra darbu varot piekrist. “Mēs esam vienā dārziņā un kopjam vienas un tās pašas rozes,” tēlaini izteicies kooperatīvās sabiedrības “Trikāta KS” valdes loceklis Uldis Krivārs, kategoriski noliedzot apgalvojumus, ka krīzes situācija piensaimniecībā valstī tiek veidota mākslīgi. Bet Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca paudusi cerību, ka zemnieki, pārstrādātāji un tirgotāji piena ķēdē uzvedīsies atbilstoši tirgus likumiem, jo Eiropā un pasaulē pēc piena produktiem pastāv milzīgs pieprasījums un ražotājiem ir jādod iespējas iekļūt šajā plašajā tirgū, jo pretējā gadījumā to izdarīs viņu konkurenti.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Kooperatīvās sabiedrības “Dzēse” dalībnieki Rīgā apliecināja, ka viņiem netrūkst piena un tas ir garšīgs.