Pieņem likumu par rajonu padomju likvidēšanu
Saeima vakar trešajā, galīgajā lasījumā pieņēma likumu par rajonu pašvaldību reorganizāciju. Likums noteic, ka reorganizācijas gaitā vietējās pašvaldības un plānošanas reģioni saskaņā ar rajonu reorganizācijas plānu pārņem attiecīgā rajona pašvaldības funkcijas, institūcijas, mantu, finanšu līdzekļus, tiesības un saistības, lai nodrošinātu pašvaldību darba nepārtrauktību un pēctecību.
Rajona padomes pilnvaras beigsies 2009.gada 1.jūlijā.
Pašreizējām rajonu padomēm līdz šā gada 31.decembrim jāizstrādā un jāpieņem reorganizācijas plāns, paredzot tajā visu institūciju, mantas, tiesību un saistību nodošanu vietējām pašvaldībām un plānošanas reģioniem. Ja padome nespēs plānu pieņemt, noteikumus par attiecīgās rajona pašvaldības reorganizāciju izdos Ministru kabinets.
Likumā teikts, ka reorganizācijas plānā būs jānosaka viena no bijušā rajona teritorijā izveidotajām pašvaldībām, kuras padome pēc 2009.gada koordinēs reorganizācijas plāna izpildi, nodrošinās juridisko personu darbības nepārtrauktību un veiks citus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.
Liepājas Rajona padomes priekšsēdētājs Aivars Šilis vakar pēcpusdienā vēl nebija ar likuma galīgo lasījumu pilnībā iepazinies, tāpēc atturējās to komentēt konkrētāk. Taču viņš norādīja, ka likumā nav ņemts vērā pašvaldību ieteikums reorganizācijas plāna īstenošanu uzticēt īpaši izveidotai rajona izpildinstitūcijai, tā vietā uzkraujot to kādai no novadu pašvaldībām. “Kas tad notiks ar visiem Rajona padomes darbiniekiem? Tad sanāks, ka šai vienai pašvaldībai tie visi būs jāpieņem darbā un tad jādomā, kā ar viņiem šīs darba attiecības turpināt vai izbeigt,” A.Šilis norāda uz apgrūtinājumu, kas tiks kādai novada domei. Viņaprāt, šāda sistēma radīta tāpēc, lai izvairītos lietot jēdzienu likvidācija, kaut gan faktiski tieši tas ar Rajonu padomēm notiks. “Ja nolemts tās likvidēt, tad tā arī likumā to vajadzēja nosaukt, nevis minēt reorganizāciju,” viņš piebilda.
Reorganizācijas izdevumus 2009.gadā finansēs no rajona pašvaldības budžeta.
Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”