Piena ražotāji nevarot sagaidīt, kad sāksies kaut kāda darbība un beidzot piepildīsies Zemkopības ministrijas dotie solījumi, ko amatpersonas apņēmās īstenot steidzamības kārtā. Vai tiešām piena ražotāji kārtējo reizi esot piemānīti? Pagaidām iestājies pilnīgs klusums. Kā dabā, kad pamalē drūzmējas pērkona negaisa mākoņi.

Priekules pagasta zemnieku saimniecības “Pauguri” īpašnieks  Uldis Innis, kurš arī kopā ar kolēģiem bija Doma laukumā, vakar apstiprināja redakcijai, ka papildu līdzšinējiem maksājumiem nekādus finansējumus vai atvieglojumus viņa vadītā  saimniecība līdz šim neesot sagaidījusi. Iznākot, ka solītie 2,5 miljoni latu kaut kur kavējas. Bet samaksa par slaukumu apstājusies pie 19 santīmiem par litru. Vai ar to var izdzīvot? Varbūt mazajiem zemniekiem, kas nemodernizē ražošanu, bet iztiek ar to, kas ir, ar tādu summu esot iespējams pastāvēt, taču lielajiem piena ražotājiem, kam jāatmaksā paņemtie kredīti, šī samaksa atnesot tikai zaudējumus.

Arī zemnieku saimniecības “Ašmi” īpašnieks Aivars Ķeris zināja teikt, ka valdībā vēl neesot rasta skaidrība, kādā veidā 2,5 miljonus latu lielo finansējumu piena ražotājiem, kuri gadā izslauc 5000 litru piena no govs un vairāk, sadalīt. Sākumā to darīt esot domāts ar asociācijas starpniecību, tomēr šis priekšlikums ticis noraidīts. Tā arī vienots kopsaucējs nav atrasts. Taču nauda saimniecībai esot vajadzīga tieši tagad, jo jūnijā samaksa par pienu samazināta vēl par 0,5 santīmiem. Kaut gan jūlijā LPPKS “Trikāta KS” zaudētu summu piegādātājiem apņēmusies atdot, neesot ticības, ka tas patiešām tā notiks. A.Ķeris domā, ka kooperatoriem savu piena pārstrādi izveidot izdošoties tikai tādā gadījumā, ja tie savstarpēji spēs vienoties par sadarbību.

Kā ziņo protesta akcijas Rīgā Doma laukumā organizatore  Dace Pastare, viņa savu kolēģu vārdā painteresējusies, kāpēc solītais steidzamais atbalsts piensaimniekiem kavējas, jo arī nauda par vaislas materiālu nav zemniekiem pārskaitīta, kā arī noraidīts priekšlikums apmaksāt akcīzes nodokli par 120 litriem degvielas par hektāra apstrādi līdzšinējo 100 litru vietā. Ministrijā piensaimniece saņēmusi tikai izvairīgu atbildi, ka neesot sakārtota naudas piešķiršanas procedūra. Taču tad nav saprotams, kuram gan tā būtu jāsakārto un kas ar šīm lietām nodarbosies. Piensaimnieki domā, ka kavēšanās sniegt palīdzību viņiem tikai apliecina valdības nevēlēšanos attīstīt lauksaimniecību.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Priekules pagasta piensaimnieki Aivars Ķeris (no kreisās) un Uldis Innis (no labās), apspriežot lietas ar kolēģi no Vidzemes, protesta akcijas laikā Doma laukumā.