Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir uzsācis ceļu uz iekļaušanu UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Arheologi gan ir pretējās domās par to, vai Grobiņa var pretendēt uz iekļaušanu seriālajā nominācijā par vikingu kultūru.

Grobiņas arheoloģiskajā ansamblī ietilpst seši valsts aizsargājamie arheoloģiskie pieminekļi – Skābaržkalns un senpilsēta, Atkalnu, Priediena, Pūrānu, Smukumu senkapi un Grobiņas viduslaiku pils ar bastioniem.

Seriālā nominācija nozīmē, ka iesaistītas vairākas valstis, kas savā starpā ar kaut ko saistītas. Īslande bijusi inicatore projektam, kas aptver deviņas valstis (Dānija, Igaunija, Norvēģija, Vācija, Zviedrija un Ukraina) un ataino vikingu kultūru un tās atstāto mantojumu.

Latvija piedāvājusi iekļaut Grobiņu, jo tur atstātais vikingu mantojums ir visbagātākais, norāda Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas speciāliste Katrīna Kukaine.  Ziemeļnieku un kuršu kultūru mijiedarbības rezultātā izveidojās savdabīga un unikāla kultūru simbioze.

Vispirms Grobiņas arheoloģisko ansambli vērtē UNESCO Latvijas nacionālā komisija – plašs ekspertu loks. Dažādi viedokļi nomināciju var tikai stiprināt, pat ja atklātais neatbilst gaidītajiem rezultātiem, kā arī var atklāties jaunas un vērtīgas lietas. Ja Grobiņas arheoloģiskais ansamblis tiks iekļauts Latvijas nacionālā mantojuma sarakstā, tas varēs pretendēt uz vietu pasaules mantojuma sarakstā. Tas varētu notikt 2012.gadā.

K.Kukaine domā, ka pašvaldībai tā būtu ne tikai atbildība, bet arī iegumums: “Pieaugs sociālekonomiskais potenciāls tūrisma nozarē un vietas attīstībā. Arī vietējiem varētu veidoties vēl lielāks lepnums par savu dzīvesvietu.”

Ilzes Šķietnieces rakstu pilnā apjomā lasiet sestdienas laikraksta “Kurzemes Vārds” numurā.

Dagnija Baltiņa stāsta, ka eksperti arheoloģisko ansambli ieradīsies novērtēt arī uz vietas Grobiņā.