Pakāpeniska ūdens līmeņu celšanās šajā nedēļā varētu būt gaidāma Kurzemes upēs, bet nākamnedēļ neliela ūdens līmeņu celšanās būs vērojama arī Zemgales upēs, savukārt austrumu rajonos vismaz tuvāko desmit dienu laikā ūdens līmeņu svārstības netiek prognozētas.

Tiek prognozēts, ka ledus iešana Latvijas upēs varētu sākties marta trešajā dekādē. Ap 22.martu un 23.martu ledus iešana sāksies Kurzemes upēs, tad pakāpeniski tas notiks Zemgales upēs, bet ziemeļaustrumos ledus iešana upēs varētu sākties aprīļa pirmajās dienās.

Kā norādīja Nikoluškina, patlaban uz upēm joprojām saglabājas ledus sega, kas marta sākumā pat vietām palielinājusies par diviem līdz pieciem centimetriem. Vietām, piemēram, Gaujas un Ogres lejtecē, kā arī Kurzemes upēs patlaban ledus kārta ir par aptuveni 10 centimetriem biezāka par normu.

Daugavu no Piedrujas līdz Jēkabpilij klāj ledus, kura biezums ir no 32 centimetriem līdz 49 centimetriem, savukārt Pļaviņu ūdenskrātuvē ledus segas biezums ir pat līdz 50 centimetriem. Arī Lielupē ir samērā biezs ledus – no 34 centimetriem līdz 47 centimetriem. Salīdzinoši biezs ledus februāra beigas izveidojās Kurzemes upēs, kur Bārtā patlaban ledus ir no 29 centimetriem līdz 39 centimetriem, Ventā no 34 centimetriem līdz pat 40 centimetriem.

Nikoluškina skaidroja, ka rietumu rajonu upēs ledus izveidojās tieši ziemas beigās, kur ledus biezums stipri palielinājies arī marta sākumā.

Savukārt dabas vērotājs Vilis Bukšs vakar, 7.martā, novērojis, ka eglēm daudzviet birst skujas, un ticējums vēsta – ja skujas birst jaunā mēnesī, kā tas ir patlaban, tad nākamajā jaunā mēnesī, ap 3.aprīli, būs plūdi.