Divdesmit četrus gadus Bernātu pievārtes “Šķiperos” 2,5 hektāru platībā saimnieko Liepājas Lietišķās mākslas skolas absolventi un Latvijas Amatniecības kameras meistari Mārika un Māris Niedoli.

Šajā laikā, neatlaidīgi strādājot, viņiem izdevies iekopt pievilcīgu vidi, kas pārsteidz ar savdabību, harmoniju un, kā izteicies kāds apmeklētājs, ar apbrīnojami dabisko nepiespiestību.

Tumši zaļš un kā paklājs mīksts zāliens, kurā jebkurā laikā var apmest kūleni vai apvelties uz muguras, lai gulētu un raudzītos, kā baltiem gulbjiem līdzīgi mākoņi peld. Neparastas ugunskuru vietas, kur iespējams izvārīt skābeņu zupu. Platas šūpoles, kas pirmajā acu uzmetienā atgādina solu. Dīķi ar ziedošām ūdensrozēm un lokā izliektu tiltiņu pār tām. Grieķu riekstkoks un varena čūskegle, kurai ļoti patīkot šeit augt un kurai līdzīga ir redzēta tikai Bergenas botāniskajā dārzā Norvēģijā. Varens manteļskurstenis, kas tapis pirms pāris gadiem, un citas aci saistošas neparastības. Nekas šeit neesot noskatīts, bet gan izlolots pašu prātos un radīts pašu mākslinieku – būvgaldnieka un audējas – prasmīgajām rokām. Tas viss arī ikdienā prasot nemitīgu uzmanību, darbu un līdzekļus.

“Rūpējamies par vidi, lai cilvēki, kas atbrauc ciemos, šeit justos mājīgi un jauki, lai viņi varētu baudīt klusumu,” sacīja Mārika. Bet Māris papildināja sievu, piebilstot, ka tas esot lieliski, ja par sakoptu sētu, sadarbojoties ar “Lauku ceļotāju”, vasaras mēnešos vēl varot nopelnīt arī kādu latu, kas, protams, tiekot izlietots tiem pašiem savas apkārtnes, zemes, uz kuras dzīvojam, pilnīgošanas mērķim.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

“Arī dzīvžogi prasa nemitīgu uzmanību, ja tās kādu brīdi pietrūkst, atvases dažās dienās mežonīgi sakuplo,” sacīja Māris un Mārika.