Pāvilostas piekrastes zvejniekiem šonedēļ uzsmaidīja pirmā veiksme – trešdienas rītā viņi atgriezās no jūras ar prāviem reņģu lomiem.

Pie tādiem bija tikuši gan Ērika Freidenfelda vadītie vīri, kas zivis ar vienu tīklu zvejo pašpatēriņam, gan zvejnieku saimniecības “Kaija” vadītājs Jānis Petermanis ar savu komandu, kas selgā izvietojusi stāvvadu un tāpēc krastam varēja piestāt ar jūras sudrabiņa smaguma dziļi iegremdētām laivām.

 “Šoreiz ir tā kā vecajos, labajos laikos,” gandarīti teica āķgalnieki. Viņi sprieda, ka Dievs atdarījis gan par bezdarbībā aizvadīto garo ziemu, gan par ilgo un pacietīgo gaidīšanu, jo šopavasar jūra Pāvilostas zvejniekiem vēl pilnīgi neko nebija devusi. Cik likti tīkli, tie vienmēr izrādījušies tukši. “Tāds jau ir mūsu darbs, kur neko nav iespējams prognozēt,” atzina Jānis Vīgants, kurš bija atnācis uz piestātni, lai pārliecinātos, ka reņģu laiks tomēr beidzot ir sācies. Ar iepraktizētu aci viņš novērtēja, ka laivās atrodas vairāk nekā pustonna zivju. Turklāt priecājās, ka visas reņģes bija prāvas un vienādas, gluži kā nomērītas. Arī roņi tās vēl nebija paguvuši sabojāt, jo pagaidām piekrastē neesot manīti. “Ko gan tie šeit lai rādītos, ja nav nekā, ar ko baroties,” paskaidroja kāds no spožām reņģu zvīņām aplipušajiem zvejniekiem.

 Pēc ziemā pārciestas smagas slimības beidzot uz kājām ticis, Jānis Petermanis pastāstīja, ka stāvvadu zvejai izmantojot pirmo pavasari. Kaut gan izvietot jūrā to nav vienkārši, jo dzelmē jāiegremdē aptuveni četri desmiti smagu enkuru, reizēs, kad zivis patiešām jūrā ir, apjomīgais zvejas rīks spējot sevi attaisnot. It sevišķi svarīgi tas esot tādēļ, ka viņa vadītā zvejnieku saimniecība nodarbojas ne tikai ar zveju, bet arī ar lomu pirmapstrādi. Piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, enerģiskajam pāvilostniekam izdevies uzcelt kūpinātavu un ierīkot veikaliņu, kur svaigas jūras veltes iespējams iegādāties gan tuvākās apkārtnes iedzīvotājiem, gan pilsētiņas viesiem. Tas gan prasījis dārgu samaksu no pašiem zvejniekiem. Lai nodrošinātu projektam nepieciešamo līdzfinansējumu, “Kaija” upurējusi sagriešanai metāllūžņos zvejas laivu un uzņēmusies smagu kredīta nastu, kas vēl jānes un jānes.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Dziļi iegrimusi no reņģu loma smaguma, piestātnei tuvojas zvejnieku saimniecības “Kaija” laiva. Pie airiem, līdz ceļiem iegrimis zivīs, Mārtiņš Zīlītis.