Dunalkas
pagasta zemnieku saimniecībā “Krastmaļi” kulšanas sezonu šogad sākuši
ar sarkano auzeni, kas ir viena no biežāk sastopamajām zālāju sugām. “Tās izmanto, sākot no ceļmalām līdz pat futbola
laukumiem,” stāsta saimniecības vadītājs Jurijs Flaksis.

Kuļ tikai labajā laikā   

Pašus
pirmos pļaušanas darbus lauksaimnieks sācis jau pagājušās nedēļas nogalē.
“Sākām kult sarkanās auzenes laukus piektdien un sestdien. Šobrīd ir
palicis pēdējais lauks, bet izrādās, ka tas vēl nav gatavs kulšanai. Divi lieti
vairāk trāpījuši vai kas, bet vēl aug. Lauks ir labs, un pēc pāris dienām būs
jābrauc atpakaļ. Galvenais, lai nav krusas, negaisi un kombainu plīšana,”
pirmdien “Kurzemes Vārdam” sacīja lauksaimnieks. Vēl nenokultais
lauks ir 20 hektāru liels. Ar diviem kombainiem piecu stundu laikā šo platību
varot nokult, stāsta J. Flaksis. Sarkanā auzene ir viena no visagrāk
novācamajām zālāju sugām. To žāvē, tīra un pēc tam var iegūt zālāju sēklas

“Kulšanas
darbus veicam tikai tā sauktajā labajā laikā, no kādiem vieniem līdz sešiem. Saimnieki,
kas kuļ graudus, sāk jau desmitos, bet mēs tā nevaram. Nedrīkst būt rasas, jo
auzenei ir smalkas sēkliņas un slapjas tās nesijājas cauri sietiem,” par
īpašajiem apstākļiem, kas nepieciešami šai kultūrai, stāsta
“Krastmaļu” saimnieks. Pēc tam, kad lauks būs nokults, darbs
turpināsies. “Vēl mums šonedēļ ir jānokuļ pļavas auzenes. Auzenes parasti
ir pirmās, bet pēc tam varēsim sākt darboties ar rapšiem un tad jau visu
pārējo.”

Par šī
gada ražu gan vēl spriest esot pāragri, atzīst J. Flaksis. “Vēl jau
neko nevar redzēt. Man šķiet, ka šogad nav tik labas ražas kā pagājušajā gadā,
bet mums informācijas vēl nav nekādas. Ne bunkurā, ne kur citur vēl nevar
redzēt, cik mums ir pelavu un cik labo sēklu. Gala rezultāts ir vēl tālu un
tikai ap jauno gadu varēsim to redzēt,” viņš paskaidro.

Nevaino vēlo pavasari

Labības
kulšana Liepājas apkārtnes novados vēl nav sākusies. Tā varētu sākties jūlija
otrajā pusē. “Grobiņā es pagaidām to nemanu, vēl kādu nedēļu ir jāgaida,
labībai vēl ir par ātru,” stāsta Grobiņas novada lauku attīstības
konsultante Inga Ratniece. Vēlā pavasara dēļ daudzviet arī sējuši vēlāk, viņa
atzīst. Labības augšanai tas gan nav traucējis, un pļaušana nesāksies vēlāk kā
citus gadus. “Lielie zemnieki jau paši regulē nogatavošanās laiku ar
ķimikālijām, ne visiem tas ir pieņemami, bet diemžēl tā nu tas ir,” saka
lauku attīstības konsultante. Turklāt šovasar labības augšanai bijuši labvēlīgi
apstākļi. “Laika apstākļi ir izcili, tāpēc, ja nesāksies lietavas, arī
kulšana vēlāk nesāksies,” atzīst I. Ratniece.

Daudzviet
par labības kulšanu sāks domāt tikai mēneša beigās. “Vēl jau ne,
visticamāk, ātrāk par jūlija beigām arī nebūs,” vaicāta par to, vai novada
laukos jau sākušies kulšanas darbi, saka Aizputes novada lauku attīstības
speciāliste Daiga Petrauska. “Uz pašām mēneša beigām, ja laiks nepatraucēs,”
piekrīt Nīcas novadā strādājošais lauku attīstības konsultants Ainars Sīklis.
Viņš atzīst, darbi visticamāk sāksies ierastajā laikā. “Grūti pateikt, vai
pavasaris traucēja, katru gadu uz jūlija beigām kuļ, un tāpat būs arī
šogad.”