Vakar Kapsēdes centrā Lielās talkas paliekas iznīcināja Andris Pēka, Valija Šmite, Ilgvars Šmits un Aleksandra Jašmuntiene. Pieskatot milzīgo ugunskuru, nodarbinātības programmā strādājošajiem raisījās nelielas pārdomas par dzīvi.

“Apgūstam darba iemaņas,” Andris Pēka pasmaida, vaicāts, ko Medzes pagasta centrā īsti dara. Uz iebildi, ka ierasts nodarbinātības programmās strādājošos redzēt zaļajās vestēs, viņš paskaidro, ka garāžu pagalmā tas nav nepieciešams: “Te nevienu neapdraudam.”

Andris un Valija stāsta, ka simtlatniekos strādā jau trešo gadu – pa četru mēnešu posmam ikreiz. “Pirmspensijas vecums, darbu nevar dabūt,” skaidro vīrietis. Viņš dzirdējis, ka pensijas vecumu grasās vēl paaugstināt, bet par to vairs neraizējas: “Es jau ar vienu kāju esmu paspējis.”

Arī Aleksandrai un Valijai iemesls līdzīgs, tādēļ viņas priecājas vismaz par simt latu algu: “Labi vēl, ka tā. Esam ļoti apmierinātas.” Sievietes atceras, ka vienubrīd bija runa simtlatniekus ļaut nodarbināt ne tikai pašvaldībām, bet arī lauksaimniekiem. To gan viņas īsti negribētu. “Man ir sešdesmit gadu, pie saimniekiem nevaru vairs, tur ir jāstrādā!” saka Aleksandra. Andris viņu apsauc: “Vai tad te tev nav jāstrādā?” Ir, protams, atbild sieviete. Taču te darbs vieglāks. Pati baudījusi lauku dzīves smagumu, kādreiz pie lopiem strādājot, par slaucēju esot.

Valija smaidot bilst, ka pie pazīstama vēl varētu, nu, Andra, piemēram, bet pie sveša iet gan negribētos. Arī saimnieki taču ir dažādi. “Ja pie manis tu būtu, nedomā, ka stāvētu un pļāpātu!” Andris pavelk uz zoba kolēģi. Viņš piebilst, ka ar nopelnītajiem simt latiem vismaz var zemes nodokli samaksāt. Arī Valijai ir sava māja – “Indrāni” –, kur tāpat darba netrūkstot – dārzs jārušina, pagalms jāapkopj. Viņa savukārt atklāj, ka par algu “kaut vai sēklas var nopirkt. Tagad jau dārgas. Un tad vēl nedīgst!”. 

Pirmdien strādniekam bija dots uzdevums sadedzināt zarus un lapas, kas savāktas Lielajā talkā, arī atkritumu pilnie maisi vēl vedami prom. Sestdien visu neesot varēts paveikt.

“Kurzemes Vārds”

Egona Zīverta foto

Aleksandra Jašmuntiene ir priecīga par iespēju strādāt algotos pagaidu sabiedriskos darbus. “Labi vēl, ka tā,” viņa vērtē atalgojumu – simt latu mēnesī.