”Redzot situāciju, kas apkārt valda, ir jābūt gataviem jebkuriem apstākļiem,” pārliecināts ir priekšsēdētājs. Viņaprāt, galvenais ir skaidrs plāns krīzes situācijā, lai ir skaidra un apzināta rīcība.

Civilās aizsardzības mācību vadīja Pāvilostas izdzīvošanas skolas vadītājs Oskars Špickofs. Piedalījušies kā nodaļu vadītāji, tā pagastu pārvalžu vadītāji, kas ar iegūto informāciju varēs padalīties ar citiem kolēģiem.

Kolektīva saliedētības nolūkos visi dalībnieki nakti pavadījuši Dižlāņu muižā un mācības turpinājuši nākamajā dienā.

”Pēc ilgajiem pandēmijas ierobežojumiem šķita, ka šāda kopā būšana ir vajadzīga, lai cits citu iepazītu no visām šķautnēm,” stāsta A. Priedols.

Priekšsēdētājs atzīst, lai arī iepriekš Civilās aizsardzības plāns lasīts un izrunāts, mācības ļāvušas atsvaidzināt jau sen zināmo un viesušas skaidrību vēl neatbildētajos jautājumos.

”Tas, ka pašvaldību darbinieki izglītojas šajos jautājumos, noteikti rada lielāku drošību mums visiem. Mācībās būtiska bija iespēja visiem kopā, soli pa solim iziet cauri plānam, ko paši sastādījām. Kā pirmo visiem līdzcilvēkiem atgādinu sagatavot 72 stundu somu, primāri sagatavoties vitāli svarīgajam – piemērots apģērbs, ūdens trīs dienām, kas būtu neatsverams balsts nelaimes gadījumā, un kāds ēdiens, kaut vai šokolādīte.

Tāpat gribētos, lai iedzīvotāji ieklausās skolotāja teiktajā – ja krīzes brīdī nezini, kur iet, paliec uz vietas. Līdzīgi kā nesenajos plūdos Jēkabpilī. Paliekam uz vietas un gaidām attiecīgos dienestus, viņiem ir zināšanas un pieredze. Mēs būsim tam gatavi, to es apsolu,” ar padomiem iedzīvotājiem labprāt dalās A. Priedols.

Kā galveno infrastruktūru, kur iedzīvotāji tiktu pulcēti, priekšsēdētājs min skolas, vajadzības gadījumā tur var nodrošināt arī pārvešanu, jo transporta sistēma tur esot atstrādāta.

”Saziņas sistēmai piedāvāts izmantot telefonus un rācijas, ja nedarbojas ne viens, ne otrs, tiek izrīkoti ziņneši – policijas mašīnas ar skaļruņiem, tas līdzētu izvairīties no tā, ka mēs visi dodamies viena šaura ceļa virzienā, loģiskāk būtu gaidīt profesionāļus.

Te gan es nerunāju par kara šausmām, bet civilām briesmām, līdzīgi kā kaimiņu novados – Ventspilī amonjaks, Jēkabpilī plūdi,” papildina A. Priedols.

Rucavas, Dunikas, Nīcas un Otaņķu pagastu pārvaldes vadītāja Agija Kaunese par mācībām izsakās atzinīgi: ”Nostiprinājām zināšanas par to – kas tad ir krīze un katastrofa, jo katrā no tām nepieciešama atšķirīga rīcība. Praktisko nodarbību laikā izspēlējām dažādus notikumus un centāmies izprast rīcības plānu.

Mācību laikā secinājām, ka mūsu komanda ir spēcīga, pārliecinājāmies, ka zināšanu bāze mums ir, un atklājām arī vairākas vietas, kurās vēl jāiegulda darbs un jārod atbildes.

Viena no nepilnībām –

ir jāpiestrādā pie datu apkopojuma, tāpat mums kā lielākajam novadam jāapzina visi pieejamie resursi, kas nepieciešami krīzes situācijā, vēl jāstrādā pie komunicēšanas ar sabiedrību.

Mums kā pašvaldību pārstāvjiem iedzīvotāji ir vissvarīgākais, tāpēc esam atbildīgi, lai zinātu, kā rīkoties, jo tad spējam to nodot arī viņiem. Pirmais, ko gribētu nodot, – ievērot šo ”stop” zīmi. Apstāties un novērot situāciju, pēc tam reaģēt, rīkoties. Galvenais neļauties haosam, jo tas spēj būt postošs un rada vēl lielāku jucekli,” par svarīgāko stāsta A. Kaunese.