Liepājas rajona piekrastē ir daudz par maz vietu, kur ērti un dabai nekaitējot piekļūt jūrai kājām vai ar automobili. Tāpēc te, īpaši uz dienvidiem no Liepājas, ik pa laikam rodas nelikumīgi ierīkotas atpūtas vietas, uz kurām norāda auto riteņu izarta trauslā kāpu zemsedze. Šoruden Liepājas Reģionālās vides pārvaldes (LRVP) inspektori posmā no Jūrmalciema robežsargu posteņa uz Papes pusi apmēram desmit kilometru garumā atraduši desmit patvaļīgi ierīkotas atpūtas vietas, nekādi nesaskaņotas ne ar pašvaldību, ne vides uzraudzības institūcijām.

Viens uzceļ, otrs nodedzina

Galdiņi un krēsli, ugunskura vietas, pat nelielas apmetnes ierīkotas vietās, uz kurām ved galvenokārt zinātājiem vien atrodami celiņi. Arī no jūras puses nezinātājam tās ir nepamanāmas. Turklāt, lai līdz apmešanās vietai nokļūtu, nereti nācies diezgan grūti stumt auto cauri smiltīm, atzinušies paši vides inspektoru pieķertie pārkāpēji. “Tiešām nesaprotu, kāpēc cilvēki gatavi dzīties cauri smiltīm, gremdēt mašīnu tā vietā, lai gabaliņu paietos kājām,” saka inspektors Roberts Bērziņš.

Pašas par sevi šādas vietas it kā nav dabai postošas – tās ierīkojot, nav izcirsts mežs vai pārrakta kāpa –, bet nelaime tā, ka tās piesaista arvien jaunus atpūtniekus, potenciālos kāpu piemēslotājus un izbraukātājus, uzsver inspektori. Piemēram, ir gadījies tā, ka viens uzcēlis kāpās sev galdiņu, pēc tam atbraucis kāds cits, šo galdiņu nodedzinājis un vietā uzstutējis atkal citu, stāsta R.Bērziņš. Tāpēc LRVP inspektori visas šīs nelikumīgās atpūtas vietas ir nojaukuši.

Turklāt gadījies, ka arī paši pieķertie nelegālo atpūtas vietu ierīkotāji labi apzinās, ko darījuši, un ir gatavi sodam. “Ir bijis tā, ka pārkāpēji mums atzīstas – tāds un tāds viņiem pastāstījis, kā līdz šai vietai nokļūt, bet arī brīdinājis, ka var uzrauties uz vides inspektoriem,” saka R.Bērziņš.

Piekļuve jūrai ir pašvaldību atbildība

LRVP inspektori piekrīt, ka tas tā notiek tāpēc, ka jūrmala Liepājas rajonā nav pietiekami labiekārtota. Nav gana daudz stāvlaukumu, arī pēc likumdošanas noteiktā piekļuve jūrai ik pēc kilometra nav nodrošināta. Tā ir pašvaldību atbildība. “Ja ik pa kilometriem desmit būtu iespēja ar mašīnu piebraukt jūrai, tad jau neviens tā nedzītos pa vietām, kur braukt nedrīkst, nepostītu aizsargājamos piekrastes biotopus,” saka Vides pārvaldes direktore Ingrīda Sotņikova.

Iespēja novietot automašīnu tuvu jūrai Liepājas rajona piekrastē ir Pāvilostā pie jūrakmens, Ziemupē, Rucavas pagastā pie Papes bākas. Pāvilostā un Papē šādus laukumus pašvaldības pirms dažiem gadiem ierīkoja, izmantojot Eiropas Savienības vides aizsardzības finanšu instrumenta programmas LIFE projekta atbalstu. Šo atbalstu piekrastes labiekārtošanai izmantojusi arī Medzes pagasta pašvaldība, kaut arī tās jūras piekrastes teritorija ir pavisam maza, tikai ap trim kilometriem gara.

Taču Nīcas Pagasta padome, neapstiprinot Bernātu dabas parka dabas aizsardzības plānu, zaudējusi iespēju izmantot šos līdzekļus, norāda I.Sotņikova. Tiesa, šopavasar Bernātu dabas parkā pašvaldība šādu laukumu ierīkojusi ceļa galā, kas ved gar atpūtas nometni “Draudzība”.

Tuvu jūrai var piebraukt viesu mājā “Vērbeļnieki” Pērkonē, Jūrmalciemā. “Un cilvēki labprāt izmanto iespēju piebraukt, atstāt mašīnu, aiziet pie jūras, nevis lauzties cauri krūmājiem un stigt smiltīs,” uzsver I.Sotņikova.

Uzziņai
– Ļoti trauslo piekrastes dabu sargā krasta kāpu aizsargjosla, kas noteikta 300 metru platumā no vietas pludmalē, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija. Ja teritorija atrodas ciema robežās, tad aizsargjosla ir 150 metru plata.
– Likumdošana paredz, ka Baltijas jūras kāpu aizsargjoslā nedrīkst nobraukt no ceļiem, nedrīkst ierīkot ne ugunskura, ne telšu vietas ārpus šim nolūkam paredzētām vietām.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds” 

Stāvlaukums pie Papes bākas ir plašs un ērts, tur ir arī laipas pastaigām un lapenīte ar skatu uz brīnišķīgu ainavu. Taču no Papes ceļa uz to norādes nav.