Grobiņas sākumskolas audzēknis Toms Laizāns un viņa skolotāja Inta Štranka vēl dienu pēc Rīgas pils apmeklējuma un tikšanās ar prezidentu ir īpaši pacilātā noskaņojumā. Lai arī uz balvām konkursā “Mana kā prezidenta runa valsts dzimšanas dienā” puika neesot mērķējis, viņam izdevies iekļūt desmit labāko autoru pulkā.

Skolēnu radošo darbu konkursu Valsts prezidenta kanceleja rīko jau vairākus gadus. Piedalīties varēja Latvijas skolu 5. – 12. klašu skolēni. Uzdevums bija esejas vai videoieraksta veidā sagatavot savu uzrunu, ko teiktu Latvijas dzimšanas dienā, 18. novembrī, ja būtu Valsts prezidents.

“Viss sākās ar to, ka skolotāja mani un vēl vienu puisi no klases iedrošināja piedalīties,” stāsta Toms. Jautāta, vai jutusi skolēnā literāta talantu, latviešu valodas skolotāja I. Štranka teic, ka savus audzēkņus vēl nav paspējusi gana labi iepazīt. 5.a klase, kurā mācās arī Toms, viņai audzināšanā ir pirmo gadu. “Tomiņš [un otrs skolēns Roberts] man likās kā divi kārtīgi balsti – ar savu skatījumu uz dzīvi, ar dzīves vērtībām. Tāds mazs cilvēks var uzrakstīt, ja viņam ir labs pamats ģimenē,” viņa uzskata.

Skolotāja uzsver, ka audzēkņiem nav teikusi priekšā, ko tieši rakstīt, tikai devusi pieturas punktus. Kad darbs bijis jau gatavs, mazliet “uzspodrinājusi”. “Viegli nebija,” rakstīšanas procesu raksturo Toms. “Kādā vakarā, kad nebija, ko darīt, es paņēmu baltu lapu un sāku rakstīt. Mamma un ome piepalīdzēja. Viņas pasvieda idejas, kuras varētu palīdzēt domāt, par ko rakstīt.” Darbs nav tapis uzreiz vienā dienā, tas aizņēmis vairākus vakarus. Sākumā Toms visu uzrakstījis ar roku, pēc tam pārrakstījis datorā.

Runas galvenā doma ir par to, ka cilvēkiem vajadzētu būtu mērķtiecīgākiem, lai varētu sasniegt savus sapņus, un saudzēt vidi, stāsta skolnieks. Savu darbu viņš nobeidz ar vārdiem: “Es sapratu, ka cilvēks ir dabas zieds visskaistākais, kam prieks ir augt un dzīvot Latvijā.”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 17. novembra numurā.

#kvards-20171117-01#