Saldū pārbaudes un konsultācijas notiks no plkst. 9 līdz 11 Domes sēžu zālē Avotu ielā 12, bet Priekulē – no plkst. 13 līdz 15 Priekules kultūras namā Peldu ielā 1.

Ar interesentiem tiksies Latvijas Nefrologu asociācijas viceprezidente, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas nefroloģe, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Ieva Ziediņa. Iedzīvotāji aicināti ņemt līdzi arī iepriekš veikto izmeklējumu rezultātus, ja tādi ir.

Iedzīvotājus kampaņā mudina zināt savus ABCDE rādītājus. Ar šo saīsinājumu apzīmē piecus būtiskus sirds un asinsvadu, kā arī nieru slimību riska rādītājus – albumīnūriju, asinsspiedienu, holesterīnu, cukura diabētu un aprēķināto glomerulārās filtrācijas ātrumu jeb aGFĀ.

Palielināta albumīna izdale urīnā var liecināt par nieru bojājumu, savukārt paaugstināts asinsspiediens var būt gan hroniskas nieru slimības cēlonis, gan sekas. Paaugstināts holesterīna līmenis palielina sirds un asinsvadu slimību risku, bet paaugstināts glikozes līmenis asinīs ļauj diagnosticēt un ārstēt prediabētu un diabētu.

Savukārt paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs var norādīt uz nieru funkcijas pasliktināšanos. Ja tas ir paaugstināts ilgāk nekā trīs mēnešus, jāvērtē hroniskas nieru slimības iespējamība. Sākotnēji slimību ārstē ar nieru aizsargājošām zālēm, kas palēnina nieru funkcijas zudumu, bet, zaudējot aptuveni 90% nieru funkcijas, nepieciešama dialīze vai transplantācija.

Ziediņa uzsver, ka hroniska nieru slimība bieži norit bez sāpēm un izteiktiem simptomiem, tāpēc būtiska nozīme ir laboratoriskajiem izmeklējumiem un profilaksei. Jo agrāk hronisku nieru slimību konstatē, jo lielākas ir iespējas novērst progresēšanu un sliktos gala iznākumus, norāda speciāliste.

Pēc viņas paustā, par hronisku nieru mazspēju var liecināt arī simptomi, kurus cilvēki ne vienmēr saista ar nierēm, piemēram, samazināta apetīte, slikta dūša, ādas nieze un krampji kājās.

Nefroloģe skaidro, ka nieru veselības pārbaude sākas jau pie ģimenes ārsta. Būtiski ir izmērīt asinsspiedienu, noteikt cukura līmeni asinīs, kā arī pārbaudīt divus nieru veselības rādītājus – seruma kreatinīnu asinīs un albumīnu urīnā.

Nieru slimības bieži norit bez simptomiem, tāpēc savlaicīgs skrīnings palīdz pamanīt problēmu agrīni, pirms radušies neatgriezeniski nieru bojājumi. Arī gadījumos, kad hroniska nieru slimība jau sākusies, agrīna ārstēšana var aizkavēt tās progresēšanu un mazināt komplikāciju risku.

Rīkotāji uzsver, ka hroniska nieru slimība var ietekmēt ne tikai nieres, bet arī citus orgānus, tai skaitā sirdi, asinsvadus un smadzenes. Tā bieži ir saistīta ar citām izplatītām slimībām, piemēram, cukura diabētu, paaugstinātu asinsspiedienu un hronisku sirds mazspēju.

Kampaņa “Stipras nieres Latvijā” ir Eiropas Nefrologu asociācijas iniciatīva sadarbībā ar Latvijas Nieru slimnieku asociāciju.