Piektdien Priekulē ap četriem simtiem piketētāju, kas bija ieradušies no Priekules, Virgas, Aizputes, Nīcas, Dunalkas un citiem mūsu rajona pagastiem un pat no Saldus rajona Nīgrandes, ar vienu vienīgu kopējo noskaņojumu, ka Priekules slimnīca ir jāsaglabā un to nedrīkst pievienot Liepājas Reģionālajai slimnīcai, Priekulē sagaidīja veselības ministru Ivaru Eglīti. Pēc aptuveni pusstundu ilgas sarunas ar iedzīvotājiem ministrs iepazinās ar slimnīcu un pēc tam izklāstīja savu redzējumu par šīs slimnīcas nākotni.

Ministra vizītei Priekulē bija tiešs sakars ar Ministru kabineta noteikumos minēto, ka, sākot ar nākamo gadu, finansējumu Priekules slimnīcai vairs nepiešķirs. Aptuveni pirms mēneša ministrs gan mutiski Priekules domes priekšsēdētājai Vijai Jablonskai solījis, ka finansējums tomēr būs, taču nekāda apstiprinoša dokumenta, kas apliecinātu, ka tā patiešām notiks, līdz šim vēl nav.

Jau gaidot I.Eglīša ierašanos, piketa organizatori sacīja, ka nekādus kompromisa variantus nepieņems – tikai un vienīgi solījumu, ka slimnīca pastāvēs. Un ne tikai nākamgad, bet ka arī pēc 2010.gada to nepievienos Liepājas slimnīcai, kā to paredz veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības plāns jeb tā sauktais masterplāns. To, ka vienīgais pagastiem pieņemamais risinājums gan mediķiem, gan arī pacientiem ir slimnīcas tālāka pastāvēšana kā lokālai daudzprofilu slimnīcai, pirms ministra ierašanās sacīja arī slimnīcas galvenā ārste Tatjana Ešenvalde. Un viņa gaidīja no ministra skaidrību un drošību par nākotni.

Ierodoties ministram, piketētāji, kas pirms tam savos plakātos vēstīja, ka slimnīcai jāpastāv, bija visai kareivīgi noskaņoti un vēlējās no viņa skaidru atbildi – vai pēc 2010.gada Priekules slimnīcu paredzēts likvidēt. Ministrs ar politiķim piemītošu diplomātijas devu mēģināja iedzīvotājus pārliecināt, ka neviens vēl neko negrasās likvidēt, taču viņš kā ministrs nevarot bārstīties ar nepamatotiem solījumiem un ka masterplānu ir iespējams arī mainīt, ja Priekules slimnīca pierādīs, ka var attīstīties, ka var nodrošināt noteikumos paredzēto pakalpojumu klāstu un noslogojumu: 120 gultas ar 85 procentu noslogojumu, 5 tūkstošus slimnieku gadā, vismaz 300 dzemdību gadā un citus. Ja jā, tad skaidrs, ka slimnīcai jāpaliek. Tikmēr dažus soļus tālāk ar daudz agresīvāku un neiecietīgāku uzvedību izcēlās Veselības ministrijas valsts sekretārs Armands Ploriņš, kurš īsta diktatora balsī noskaldīja, ka slimnīca Priekulē paliks, bet neviens nav teicis, ka te paliks dzemdniecība, ķirurģija vai terapija. Bet tieši tas ir vajadzīgs slimniekiem. Arī vēlāk sarunās ar mediķiem, piketētāju pārstāvjiem, žurnālistiem un citiem klausītājiem tā vieta, lai vismaz ieinteresēti uzklausītu zālē runāto, viņš garlaikoti spēlējās ar līdzpaņemto fotoaparātu, laiku pa laikam naidīgi caur pieri palūkodamies uz cilvēkiem zālē, kas uzdeva jautājumus ministram, un mazliet satrūkās vien tajā brīdī, kad pats ministrs viņam, veltot īsta Nezinīša skatienu, pajautāja, kāpēc ir neprecīzi informēts par Ministru kabineta noteikumu traktējumu, kas paredz, ka Priekules slimnīca finansējumu nesaņems. Savukārt uz Rajona padomes priekšsēdētāja padomnieces Evijas Kopštāles jautājumu par to, kad varētu būt Ministru kabineta noteikumu grozījumi, lai cilvēki var būt droši, ka slimnīcai nākamgad patiešām finansējums būs, viņš augstprātīgā balsī noskaldīja, ka kaut vai pirmdien var nodrošināt, ka Rajona padome saņems apstiprinājuma vēstuli no Veselība obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras, ka nauda būs. “Ar to jums pietiek?” viņš noducināja, ar caur pieri raidītu skatienu gandrīz vai caururbjot jautātāju. “Mums vajag ministru kabineta grozījumus,” klusinātā balsī atkārtoja E.Kopštrāle, uz ko A.Ploriņš kļuva pavisam neiecietīgs, pavēstot, ka viņai jau nu gan būtu jāzina, ka tādi grozījumi top vismaz trīs mēnešus. Kā vēlāk sarunā ar “Kurzemes Vārdu” sacīja VOAVA Kurzemes nodaļas veselības aprūpes speciāliste Marina Čerņakova, aģentūra bez E.Kopštāles prasītajiem labojumiem nemaz nedrīkst Ploriņa solīto vēstuli nosūtīt. Savukārt Liepājas Rajona padomes priekšsēdētājs Aivars Šilis jau tikšanās sākumā apgalvoja, ka šīs sarunas nekādu skaidrību neieviesīs un arī pēc tikšanās sacīja: “Kamēr nebūs grozījumu, kuros skaidri un gaiši būs pateikts, ka Priekulē būs finansējums ķirurģijas, dzemdniecības un terapijas nodaļām, nekādas drošības nebūs.” Tāpēc viņš liek cerības uz nākamo piektdienu, kad izbraukuma sēde Priekulē notiks Aijas Barčas vadītajai Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.

Atgriežoties pie ministra teiktā, viņš atzinās, ka bijis pārsteigts par iedzīvotāju tik kuplu sapulcēšanos, taču viņu mazliet arī sarūgtinājis sagaidītāju noskaņojums, jo tajā, ministra vārdiem runājot, esot jūtama politiska pieskaņa, bet tieši politikai viņš nav vēlējies pieskarties. Atbildot uz šiem ministra izteikumiem, Priekules pagasta vadītāja Arta Brauna viņam uzdeva ļoti vienkāršu jautājumu: vai Eglīša kungs lepojas ar Kuldīgas slimnīcas, kuras galvenais ārsts viņš bija pirms kļūšanas par ministru, sasniegumiem? Saņemot apstiprinošu atbildi, A.Brauna atgādināja, vai tie nav sasniegti, pateicoties tieši viņa politiskajai darbībai? “Kāpēc tad jūs iestājāties Tautas partijā?” viņa tieši pajautāja, un zāli pāršalca skaļi aplausi, bet ministrs vēl nopietnāk akcentēja, ka acīmredzot šī tikšanās uzņem politiskus apgriezienus. Tomēr viņš neslēpa, ka iepazīstoties ar Priekules slimnīcu, nākas atzīt – esot domājis, ka te būs sliktāk. Taču tūlīt sekoja arī piebilde, ka ir tomēr arī būtiski aizrādījumi. Piemēram, tas, ka nav digitālā rentgena. Pēc vairāk nekā stundu garas sarunas ministrs devās uz sarunām šaurākā lokā ar slimnīcas vadītājiem un Rajona padomes pārstāvjiem. Pēc tās T.Ešenvalde sacīja: “Šobrīd man skaidrs ir tikai tas, ka nākamgad slimnīca vēl pastāvēs. Kas būs pēc tam, to es nezinu.” Tikmēr piketētāji solīja – viņi ar vakardienas sarunām nav apmierināti un noteikti domās, ko darīt tālāk, lai slimnīca pastāvētu ne tikai nākamgad.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”