Linda Kilevica
"Kurzemes Vārds"
Priekulē dzīvojošais dānis Bendts Storgards Jensens pamazāk pārbūvē un remontē namu, bet skaistuma vairotāju un citu uzņēmēju saimes priekšgalā ir Egija Gūža, kuru kolēģi sauc par savu kuratori. Abiem pašvaldība teiks paldies par ieguldījumu pilsētas dzimšanas dienas svinībās 12. februārī.
Klientes šeit strādājušas
”Es tikai nesaprotu, par ko mani novērtē,” brīnās manikīre. ”Netīšām ieraudzīju afišu, kur pieminēts mans vārds, un biju šokēta. Neko jau tādu neesmu izdarījusi, mēs te visas kopā esam. Es tikai esmu uzņēmusies lielāku atbildību par to, kas šeit notiek.”
Šogad jūnijā apritēs trīs gadi, kopš E. Gūža strādā universālveikala otrajā stāvā. Kopā ar kolēģi uz šejieni pārcēlusies plašāku telpu dēļ. Tobrīd bijusi izremontēta tikai viena telpa, bet drīz diezgan raiti nāca klāt citas.
Apdzīvota pašlaik ir puse mājas. Otrajā stāvā bez skaistumkopšanas strādā fotogrāfs, ir biroji, kas saistīti ar būvniecību un dizainu, būs arī datorapmācība.
Nama saimnieks esot ļoti pretimnākošs visās jomās.
”Kad pandēmijas laikā mums nebija atļauts strādāt, viņš pats ierosināja neņemt īres maksu. Tas bija ļoti liels atspaids. Kad drīkstēja strādāt daļa, viņš neņēma maksu, kamēr mēs visi te neatsākām strādāt. Īpašnieks ir fantastisks!” saka Egija.
Atjaunojot namu, saglabātas vecās ķieģeļu sienas, arkas. Otrā stāva koridorā kā relikvija no vecajiem laikiem paliks skaistās koka flīzes. Skaidu paneļu griesti pirmajā brīdī rada nepabeigtības iespaidu, taču kopā ar atsegtajiem ķieģeļiem veido dabisku efektu, atzīst E. Gūža.
Viņas darba telpā reiz bija veikala kantoris. ”Pie manis nāk cienījama vecuma sievietes, kuras saka – es šeit strādāju! Klientes parāda, kur bijuši viņu kabineti, dodas ekskursijā pa māju apskatīt, kas šeit ir palicis. Es arī atceros savu bērnību, kad nācu uz universālveikalu. Lejā bija kafejnīca un ēdnīca. Universālveikals atradās ēkas daļā, kas vēl remontējama un netiek apdzīvota,”
Glābj īpašnieka labā sirds
Telpas apkurina ar elektrību, bet kopā ar īpašnieku īrnieki plānojot savu apkures sistēmu. Pagājušajā gadā bijusi iespēja pieslēgties biogāzes uzņēmuma siltumapgādei, bet Egija nobremzējusi. ”Jāsaka, ka par labu, jo piecus mēnešus sēdējām dīkstāvē. Šoziem redzot rēķinus dzīvoklī, nezinu, vai ir diži lētāk, nekā mēs sildām ar elektrību. Mums katrai ir savs elektrības skaitītājs, tāpēc savas izmaksas varam plānot atsevišķi,” viņa pastāsta.
Vairāk par elektrības ekonomiju dzīvi apgrūtinot striktie noteikumi skaistumkopšanas speciālistiem. ”Brīžiem tik daudz jāraksta, jāvada klientu žurnāli, nedrīkst to un nedrīkst šo. Kad bija dīkstāves pabalsti, neko sliktu nevarējām teikt. Taču pagājušais gads, kad mēnesi nestrādājām, iegrieza kārtīgi. Neviens nebija gatavs šim visam,” saka speciāliste.
Nagu meistaru forumā tieši par to runājuši ar finanšu kouču, ka neviens nav sev uzkrājis drošības spilvenu, jo dzīvo no algas līdz algai.
Parasti dāmas īpaši pucējas uz svinīgiem pasākumiem, kas beidzamajā laikā nenotiek vai notiek ļoti ierobežoti. Ja pie friziera aizies, kaut arī retāk, tad manikīram jūtams kritums, atzīst E. Gūža. ”Mūs glābj īpašnieka pretimnākšana ar īres maksu, kas ļauj mums pakalpojumu cenas necelt.
Saprotam, ka cilvēki nav maksātspējīgi. Klientes teikušas, ka nāks, kamēr varēs, bet pienāks brīdis, kad būs jāizvēlas, kam atvēlēt naudu,” viņa pastāsta.
Egija secinājusi, ka katrs klients atrod savu meistaru pēc dažādiem nosacījumiem. Vienam patīk atmosfēra, citam svarīgs tikai un vienīgi pakalpojums, vēl kādam – finansiālā puse. ”Man ļoti paveicies ar klientēm. Viņas ir dažādu profesiju pārstāves, vecumā pēc trīsdesmit, arī sievietes gados. Nāk ne tikai no Priekules, arī no apkaimes,” viņa saka.
Arī vīriešiem vajag skaistas rokas
”Kurzemes Vārda” viesošanās dienā pašu saimnieku satikt neizdodas. Viņa dzīvesbiedre Gunita Cērmane telefonsarunā pastāsta, ka Bendts jau apmēram divpadsmit gadus ņemoties ar universālveikalu. ”Mērķis ir visu ēku sakārtot. Otrais stāvs, kur jau strādā skaistumkopšanas salons, domāts izīrēšanai. Arī pārējo stāva daļu plānots pamazām izremontēt, nomainīt logus, pabeigt fasādes remontu. Lejā vienā galā būs mašīnu ķīmiskā tīrītava, telpas jau aizrunātas,” viņa pastāsta.
Pandēmijas laika apgrūtinājumi stipri aizkavējuši remontu.
”Ja nebūtu Egijas, mums tur otrajā stāvā nekā nebūtu. Tas viss ir viņas nopelns,” uzsver Gunita. ”Bendts ir ļoti cilvēcīgs un saprot – kāda īres maksa var būt, ja nav ienākumu? Arī tagad viņš saka – ja iet slikti, atlaidīsim nomas maksu.”
Arī Bendts bijis pārsteigts par izrādīto godu, pastāsta G. Cērmane: ”Kļuva tāds jocīgs. Teica, pirmo reizi pa šiem gadiem tiek atzīts, ka viņš kaut ko cenšas darīt.”
Egija izved ekskursijā pa universālveikala atjaunotajām telpām un izrāda arī ieceres. Vēl ir brīvi kabineti, plānota atpūtas telpa klientiem un darbiniekiem. Skaistajā fasādē ar kolonnām ir balkons, kuru iecerēts atjaunot un izmantot. Ar Bendtu jau runājusi par iespējām ļaut izmantot parādes kāpnes uz otro stāvu, jo pašreizējā ieeja no ārpuses pa metāla trepēm ir apgrūtinoša.
Egija atklāti stāsta, ka profesijas izvēle bijusi saistīta ar veselību. Iepriekš daudzus gadus nostrādājusi tirdzniecībā.
”Septiņus gadus dzīvoju mājās ar bērniem, domāju vairāk par sevi. Kad radās spēki, sapratu, ka nevaru bez darba. Vecāki tā ir audzinājuši.
Šeit es varu plānot savu laiku un fiziskos resursus. Ilgi briedu, līdz mamma pagrūda – jubilejā uzdāvināja kursus. Es vairs nevarēju atrunāties. Paldies viņai, jo darbs ļoti patīk, visu laiku cenšos iemācīties kaut ko jaunu. Uzskatu, ka vēl esmu iesācēja, ir kur augt un augt,” viņa uzskata.
Ģimenē ir trīs dēli. Bet nav taču kam nākt un lūgt mammai nadziņus nolakot! ”Ceru, ka kādreiz varēšu mazmeitai,” smaida E. Gūža. ”Taču arī vīriešiem šīs procedūras vajadzīgas. Pie manis nāk, nav daudz, bet ir. Pastāv stereotips, ka tad jau ar vīrieti kaut kas nav kārtībā. Tas tā nav. Saku – jums taču patīk sakoptas sieviešu rokas, bet mums arī patīk, ja vīriešiem vismaz minimāli ir sakoptas.”
