Par jaunām šogad iestādītām šķirnēm gan varot nejautāt, jo nosaukumus nezina. Kā jau, kad audzē prieka pēc, nevis izstādēm vai pārdošanai. Pēc skata jaunākās esot, kā raksturo saimnieks, saldskābi rūtainas.

Pilnziedā stādījums izskatās pasakains. ”Šoruden zied kā nevienu gadu, nekad nav tik kupls bijis. Laikam puķes dzirdēja, ka pēdējo gadu,” Andris pajoko, vienlaikus atklājot nodomu dālijas likvidēt. Spēks gājis mazumā, bet palīgu nav; viņi būtu vajadzīgi gan ravēšanā, gan gumu norakšanā.

”Puķēm patika, ka augustā kārtīgi salija, tās sadzērās. Un man tāda tuksnešaina zeme, baltā smilts; kad lietū citi slīkst, man ir normāli, mitruma nebija par daudz,” grobiņnieks stāsta.

”Katru gadu ar citiem dāliju audzētājiem apmaināmies – kas vienam iznīcis, citam izaudzis. Tā bija arī šogad.”

Andris mīļuprāt uzņem viesus, kas aizbrauc priecāties par ziediem vai arī vēlas viņa mājas apkārtnē pavadīt laiku atpūšoties.

Tagad saimnieks būvē jaunu lapeni, kurā iemūrēta plīts. Cer tai dabūt vajadzīgā lieluma riņķus; ja ne, liks vienlaidu virsmu. Taču izcept bada pankūkas varēs vienalga, jo ”Purvičos” ir pārvietojama plīts ar bada pannu. To var nogādāt, kurā dārza stūrī grib. No ciemiņiem – mīkla, saimnieks malku sola iedot.

Noteiktas maksas par atpūtas stundām nav, cilvēki pateicībā ziedo.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.