Lietavu dēļ graudiem lielākoties vairs ir tikai lopbarības kvalitāte – rāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālistu ražas prognoze. Par spīti tam, kopraža solās būt salīdzinoši laba – 2629,4 miljoni tonnu. Vēl vasarā tika lēsts, ka šogad varētu būt labības rekordraža.

LLKC eksperti, ieskicējot situāciju, norāda, ka Kurzemē saulaina laika gadījumā labības kulšana šonedēļ varētu beigties, Zemgalē daži saimnieki to jau ir izdarījuši, tomēr daļa vēl cer uz saulainām dienām. Vidzemē un Latgalē vidēji nokults ne vairāk par 50 procentiem platības – informē konsultāciju centra pārstāve Ilze Rūtenberga-Bērziņa.

Vasaras vidū nelielu satraukumu radīja tas, ka stiprā vēja un lietus dēļ labība sagāzusies veldrē, tomēr kulšana tika uzsākta salīdzinoši agri. “Zemnieku saeimas” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norādīja, ka jūnijs un jūlija sākums bija mitrs, tādēļ jācer uz labiem laikapstākļiem ražas novākšanai augustā, “lai ar kvalitatīviem graudiem kompensētu zemās labības cenas pasaules tirgos”. Tomēr arī augusts nepriecēja ar saulainu laiku.

Labību var kult arī slapju, taču tas saimniekiem palielina izmaksas. Kaltēšanas izmaksas ir, sākot no 2,85 eiro par tonnu, ja graudu mitrums ir 20 – 22 procenti, cena sasniedz pat 25 eiro par tonnu – vēsta LLKC. Ja raža ir aptuveni sešas tonnas no hektāra, kopējie zaudējumi sasniedz pat 150 eiro. Turklāt, strādājot uz slapjiem laukiem, kombainiem palielinās arī degvielas patēriņš. “Kurzemes Vārds” novērojis, ka tie mēdz arī iestigt. Arī Saeimas deputāts Edgars Putra, kas no tiešajiem pienākumiem brīvajā laikā darbojas vecāku saimniecībā, sociālajos tīklos publicējis video, kā ar traktoru no dubļiem tiek izvilkts kombains.

Patlaban svarīgākais ir novākt sēklas laukus, jo, lietavām turpinoties, var pasliktināties graudu dīgtspēja – brīdina LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis. Bet lauku daļas, kurās netiks novākts rapsis un kuras pārņem nezāles, septembrī var nākties ieart zemē.

Laikapstākļu dēļ problemātiska kļuvusi arī ziemāju sēja. Ziemas rapši, ko parasti sēj pēc kviešiem, šogad iesēti ļoti maz. Kurzemē to sēja pat neesot sākta. Lai rapši labi pārziemotu, tos vēlams iesēt līdz augusta trešajai dekādei. “Pozitīvs ir fakts, ka jau apsētie rapšu lauki ir ļoti labi sadīguši, jo mitrums bija pietiekams,” vismaz kādu labu ziņu pavēstīja O. Balodis. Septembrī jāsāk ziemāju labības sēja.