Otaņķu pagasta zemnieks Māris Dreiže ilgus gadus nodarbojas ar kartupeļu audzēšanu. Lai pūliņi sevi attaisnotu, esot izmēģinājies to darīt visādi: aizrāvies ar ražas steidzināšanu, mainījis šķirnes un platības. Bet šogad, salīdzinot ar to, kas bijis pērn, platības tikšot sašaurinātas, jo atrasts cits paņēmiens, kā audzējumam pievienot vērtību.

“Vēl jau neko nestādām, pagaidām tikai vedam un izkliedējam mēslus. Vēl zeme ir auksta, jāpagaida, kamēr tā iesilst,” paskaidroja lauksaimnieks, pastāstot, ka bez organikas no smilšainā zemē iestādītiem kartupeļiem ražu neesot ko gaidīt. Pats savā sētā govslopus neturot, tādēļ kooperējoties ar kolēģi, kurš to dara. Jāatzīst, ka mēslu vešanas talka bija organizēta vienas zemnieku saimniecības apmēriem pietiekami vērienīgi. Tajā vienlaikus tika iesaistīti trīs jaudīgi riteņtraktori, kas apgādāti ar ārdītājiem. Un pat tad ar vienu dienu izrādījās par maz, lai vērienīgo darbu pabeigtu.

Arī sēkla aptuveni 30 hektāru plašajiem kartupeļu stādījumiem jau esot sagādāta. Priekšroka dota tādām šķirnēm kā “Princese”, “Karatoks” un “Latona”. Pirmās divas zemkopis atvedis no Vāczemes, bet trešā iegādāta tepat rajonā, par kilogramu samaksājot 35 santīmus. Tas esot samērā lēti, jo Ādažos par kartupeļu sēklas kilogramu šopavasar prasot nepilnus 60 santīmus. Audzējumu uz tirgu, kā to darījis kādreiz, otaņķnieks vairs nevedot. Viņam esot noslēgti līgumi ar kafejnīcām un ēdnīcām, kurām piegādājot jau nomizotus un reizēm pat arī izvārītus bumbuļus. Lai tas varētu notikt, saimniecībā izveidots mizošanas cehs. Tur arī tiekot radīta pievienotā vērtība.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Mēslu vešanas talka kartupeļaudzētāja Māra Dreižes zemnieku saimniecībā.