Lieliska zvejas vieta – tas ir iemesls, kāpēc brāļi Stepaņenko bija ieradušies Ziemupē. Par spīti aukstajam laikam viņi cītīgi vicināja makšķeres un vilka no jūras butes. Sergejs Stepaņenko stāsta, ka viņi jau trešo reizi esot Ziemupē. Iemesls prozaisks – jau pirmajā reizē izdevies izvilkt tik daudz zivju, cik citviet pie jūras viņiem neesot izdevies saķert. Tāpēc arī iemīta taciņa uz Ziemupi. Uz Liepāju gan nebraucot, jo tur, pēc viņu uzskatiem, butes neķeroties.

Ziemupē viņiem dažu stundu laikā izdevies izvilkt apmēram piecus kilogramus plekstu, kas gan arī neesot ļoti daudz. Iepriekšējās reizēs bijis vairāk. Toties nav jāgarlaikojas, jo copē diezgan bieži. Brāļi Stepaņenko gan arī rīkojās ar vērienu – krastmalā varēja saskaitīt sešas gruntsmakšķeres. Par ēsmu butēm viņi izmantoja krevetes. Draugi esot ieteikuši, un padoms izrādījies noderīgs.

S.Stepaņenko atzina, ka viņam ar brāli Oļegu makšķerēšana ir sirdslieta, un, uzzinot, kur labāk ķeras, viņi noteikti tur ierodas. Arī pārtikai viņi zivis nesmādējot. “Atbrauksim mājās, mana sieva saceps butītes. Ai, kā mielosimies! Viņai pašai arī garšo,” smaidot un domās jau izbaudot šo patīkamo mirkli, piebilda Sergejs.

“Kurzemes Vārds”

Sergejs Stepaņenko ar tikko izvilktu buti, kas gan, salīdzinot ar citām noķertajām, esot sīka.