Viņš pastāsta, ka līdz maijam tiek realizēts pētnieciskais projekts “Apdzīvota vieta”, kurā izzina dzīves kvalitāti Latvijas mazāk apdzīvotajās vietās.

“Kā tās jūtas, kā dzīvo pēc reģionālās reformas un ko guvušas vai zaudējušas pēc iestāšanās Eiropas Savienībā? Vai šīs vietas no ES vai projektiem iegūst kādu naudu?” galvenos pētījuma jautājumus nosauc žurnālists.

Braucienu pieskaņojuši “Zemlikai”, jo festivāls ieinteresējis – nekur citur Latvijā tāds nenotiek.

Durbē komanda viesojās nepilnu dienu, tāpēc nepaguva visu izpētīt tik dziļi, kā gribētu, taču uzzinājusi daudz jauna un pārsteidzoša, atzīst A. Tiļļa.

Mazlietiņ gan pietrūkusi būtiska informācija par ES projektiem, kas attiecas uz Durbi, taču to vēl esot laiks noskaidrot.

“Lai kaut ko uzlabotu, ir jāzina reālā situācija.

Sāku ar kultūras nama vadītāju [Dairu Veilandi]. Viņa pastāstīja par kultūras dzīvi, kolektīviem. Man ļoti interesēja arī bibliotēkas darbs – cik lasa, ko abonē.”

Pārsteigums žurnālistam bija, pilsētā ieraugot jaunatni. Viņš neslēpj, ka iepriekš maldīgi Durbi uzskatījis par vecišķu pilsētu ar privātniecisku vidi un mazām mājiņām.

Par sakoptajām un noasfaltētajām ielām aprunājies ar Durbes pilsētas, Dunalkas, Durbes, Tadaiķu un Vecpils pagastu apvienības pārvaldes vadītāju Vilni Kārkliņu.

Negaidījis mazākajā pilsētā ieraudzīt aptieku, ambulanci.

“Pietrūkst viesnīcas! Tas man bija šoks… Šo problēmu, manuprāt, vajadzētu atrisināt, jo Liepāja jau tomēr ir patālu no Durbes. Nebija arī nevienas kafejnīcas, nevienas ēdnīcas,” par lielākajiem pilsētas mīnusiem pastāsta mediju pārstāvis.

Aprunājies arī ar “Zemlikas” brīvprātīgajiem un organizatoriem, no kuriem sapratis, ka neesošās naktsmītnes būtiski ietekmējušas festivāla norisi.

“Bija interesanti uzzināt arī par Durbes kauju, kā lietuvieši brauc ar karogiem, jāj no Žemaitijas ar zirgiem, kā viņi te atzīmē šo gadadienu. Šķiet, nākamgad atzīmēs arī Durbes ģerboņa simtgadi.

Atkal jautājums: ja sabrauks ciemiņi, kur viņi paliks?”

Žurnālists smej, ka komanda uz ielas ķērusi arī vietējos cilvēkus. Patrāpījušies divi festivāla brīvprātīgie studenti, kas Durbi raksturojuši ļoti sirsnīgi un jauki.

Satikuši arī kādu latviešu valodas un literatūras skolotāju, kas kādreiz strādājusi Ata Kronvalda Durbes pamatskolā. Viņa ļoti kompetenti pastāstījusi par seno Durbes nosaukumu.

No vietējiem noskaidrojuši, ka pilsētā ir vien divi veikali un tuvākā slimnīca ir Liepājā.

“Durbe bija atklājums, man patika. Ļoti skaista, sakopta mazpilsētiņa.

Uzzinājām, ka no turienes nākusi arī iespaidīga personība – [Zigfrīds Anna] Meierovics.”

Mīnuss gan esot Raiņa iela. Žurnālists uzskata, ka ielas nosaukums jāmaina, jo īpaši, ja turpat atrodas Z. A. Meierovica dzimtās mājas un satiktā latviešu valodas skolotāja apliecinājusi, ka Rainim ar Durbi neesot saistības.

Projekta ietvaros intervijas un sarunas ar durbeniekiem iemūžinātas īsfilmā, kas būs skatāma “Latvijas Avīzes” “Youtube” kontā.

Savukārt A. Tiļļa atbild par rakstu “Mājas Viesī”. Viņš norāda, ka materiālu gatavo žurnāla novembra otrajam numuram.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.