Konkursā ”Ne tikai zvaigznes spīd” dziesmas skan katrai paaudzei
"Kurzemes Vārds"
Gandrīz kā sudrabkāzas, par populārā ikgadējā dziedāšanas konkursa 25 gadiem teica Rucavas kultūras nama vadītāja Staņislava Skudiķe, tērpusies sudrabotā kleitā. Koncertā “Rucavā skan dziesmas 25 gadu garumā” 29. februārī uz skatuves kāpa laureāti, kas uzvarējuši vēl laikos, kad Imants Pričins sarīkoja pirmos konkursus “Dziesma manai paaudzei”, un arī no vēlākiem gadiem, kad pasākums ieguva nosaukumu “Ne tikai zvaigznes spīd”.
Koncerta vadītājas Justīne Siksna un Annija Dita Stanga aicināja pakavēties skaistajās atmiņās par konkursu. Diemžēl nebija varējis ierasties I. Pričins, kurš, būdams kultūras nama vadītājs, 1995. gadā smēlās iedvesmu no televīzijas raidījuma “Pirmā prognoze” izveidotā konkursa “Dziesma manai paaudzei”. Viņš bija atsūtījis vēstuli, kurā sveica dalībniekus un apmeklētājus, īpaši atzīmējot grupu “Rucavas muzikanti”, kas vienmēr bijusi konkursa neatņemama sastāvdaļa. Puiši ne tikai spēlējuši pavadījumus un balles, bet iedrošinājuši konkursantus ar labiem vārdiem un padomiem. Video sveicienu bija atsūtījis Emīls Balceris, kurš savu mūziķa karjeru sācis tieši ar uzvaru šajā konkursā 2005. gadā.
Trīs pirmos gadus Rucavas laureāti devās uz Rīgu un kāpa uz Latvijas mēroga skatuves. Taču arī pēc tam tieši rucavnieki neesot ļāvuši pārtraukt konkursa rīkošanu, allaž pulcējoties pilnā zālē un atbalstot savējos. “Likās, tas bija tepat vakar, bet jau izaugusi jauna paaudze, pat nedaudz vairāk,” teica S. Skudiķe. Lai noskaidrotu, vai rucavniekiem zvaigžņu sacensības nav apnikušas, viņa ieejas biļetēm bija pievienojusi sudrabotu saulīti. Pie zāles durvīm bija nolikti divi trauki. Saulītes atstāšana vienā no tiem nozīmēja skatītāju “jā” vai “nē” konkursa turpināšanai. “Viena bļoda bija ar kaudzi, bet otrā bija divi iemetuši,” par vietējo cilvēku pārliecinošo atbalstu iemīļotajam pasākumam mazliet apmulsusi bija kultūras nama vadītāja.
Rucavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Veits sveica dziedātājus un klausītājus un atzina, ka no pirmajiem sīkajiem un kautrīgajiem solīšiem uz skatuves un trīcošām balstiņām daudzi mākslinieki izauguši un kļuvuši titulēti un pieprasīti: “Prieks, ka maziem māksliniekiem bijusi iespēja kļūt par lieliem. Esam kopā auguši.”